Kazhes pierakstu burtnīca

"Haosa teorija" visvairāk ir īpatnēja ar savu līdzību citai nesen skatītai filmai - Definitely, Maybe. Kas tās vieno? Pirmkārt, abās galvenajā ir Raiens Reinoldss. Otrkārt, abās šajās filmās viņš visā filmas garumā atstāsta savas personīgās dzīves vēsturi. Treškārt, arī šajās vēsturēs ir diezgan daudz līdzību. Bet ir starp šīm filmām viena būtiska atšķirība - kamēr "Definitely Maybe" ir viena no gada labākajām romantiskajām komēdijām, tikām "Chaos Theory" tāda nav.

Šīs filmas galvenais varonis ir kāds tips, kura dzīvē viss notiek pēc plāna - viņš visu laiku sastāda sarakstus ar veicamajiem darbiem un tiem (akli) seko. Šajā ziņā varu varoni saprast - man arī patīk dzīvot pēc saraksta (ne vienmēr, protams, jo vienlaikus esmu haotiķis). Taču reiz gadās, ka viss nenotiek kā gribētos un viņš tiek iejaukts absolūti idiotiskā ziepju operas cienīgā afērā - ar pārpratumiem, nespēju pareizi izteikties, kas sajāj viņa attiecības ar sievu un tā tālāk. Šī romantiskā sižeta līnija ir stulba, tur neko citu nevaru pateikt - ar zemu ticamības momentu, augstu banalitātes līmeni un brīžiem tā spēj skatītāju patiesi aizkaitināt.

Vienlaikus tajā ir kādas epizodes, kuras nostrādā daudz labāk. Proti, kad galvenajam varonim viss piegriežas, viņš sāk veidot ne vairs sarakstus, bet gan pierakstīt uz lapiņām spontānas idejas, ko viņš tagad varētu darīt, un izvelkot vienu no šādām lapiņām, viņš izvēlas, kāds tad būs nākamais pavērsiens viņa dzīvē. Tas ir ok. Bet nav ok filmas kopējā ideja. Kāda tā ir, man gan ir grūti saprast, bet jau pati doma, ka to visu stāstu šamējais stāsta savas meitas līgavainim ar mērķi paskaidrot, ka tas, ka viņa meita šo divu nedēļu attiecību pārtraukuma laiku (pilnībā) bija pavadījusi gultā ar vienu citu džeku, nav iemesls pieņemt, ka viņu laulība nebūs ideāla, man šķiet nedaudz absurda. Ja arī "Definitely Maybe" brīžiem šķita - pag, kaut ko tādu viņš mazai meitenei nestāstītu, tad šeit sajūta "kāda velna pēc viņš to vispār viņam stāsta?" ir daudz uzmācīgāka.

Kā jau filmai ar nosaukumu "Chaos theory" tas varētu būt raksturīgs, tā ir arī stipri haotiska un kino darba veiksmes tajā mijas ar neveiksmēm (starp citu - gandrīz visi personāži ir kā izgriezti no kartona). Gluži "slikta" tā varbūt arī nav, bet tās noskatīšanās diez vai sagādās kādas atklāsmes.