Kazhes pierakstu burtnīca

"Mud" ir tādi trūcīgā cilvēka "Slade" - mazāk lipīgi, vēl nedaudz stulbāki un mazāk aktuāli mūsdienās. Pat glemroka aprindās viņi netiek sevišķi augstu cienīti (lai arī Lielbritānijā viņi savulaik bija itin veiksmīgi), un tur nav ko brīnīties. Savā trešajā studijas ierakstā grupas dalībnieki izlēma, ka viņi arī paši ir spējīgi sacerēt kādas dziesmas (ne visas, protams) un atteicās no saviem līdzšinējiem mūzikas autoriem, mēģinot pierādīt, ka arī viņi paši var radīt tikpat blāvu un neizteiksmīgu glemroka un retro mūzikas sintezējumu, kā tas bija viņu pirmajās divās platēs. Un to viņi visai veiksmīgi arī paveica.

Es patiesībā pat nesaprotu, kā kaut ko tādu kāds varēja 1975.gadā gribēt klausīties (Lielbritānijā šis ieraksts tika līdz trīsdesmit trešajai vietai), jo tādi gabali kā "She`s Got the Devil In Her Eyes" - kas izklausās pēc neveiksmīga sliktākā perioda Elvisa atdarinājuma, vai "Show Me You`re a Woman" (8.vieta UK) vispār nav īsti pastāvēšanas cienīgi (jāatzīst, ka balāžu departamentā Mud ir gandrīz fenomenāli tizli, lai arī roķīgie gabali viņiem nav nekādi satriecošie).

Ieraksta centrālais singls "L-L-Lucy" (10.vieta UK čārtos) ir absolūti stulbs, bet salīdzinoši klausāms, un vispār viņu glemīgie gabali ir tiešām visvairāk līdzīgi mazāk labajiem "Slade" veikumiem. Un tas vēl būtu salīdzinoši pieņemami, ja te būtu mazāk absolūtā sviesta - kaut vai tāda kā "Under the moon of love" kavers, bet patiesībā jau neko citu no Mud gaidīt arī nevarētu. Viņi bija stipri vien vāja grupa, kuras popularitāte droši vien bija izskaidrojama vien ar periodisku angļu noslieci izrādīt pārsteidzoši sliktu gaumi. Un ja pāris gadus vēlāk uzplaukusī pankmūzika kādu mūzikas stilu patiešām aizsūtīja mēslainē, tad tas bija nevis progresīvais roks, bet gan visādas šādas pilnīga sviesta grupas kā "Mud".