Il Mostro
Roberto Benini mani par sevi kā par vienu no labākajiem Eiropas traģikomiķiem pārliecināja ar tādām filmām kā "Dzīve ir skaista" un "Tīģeris un sniegs". Ar tādu filmā kā "Briesmonis" viņš mani gandrīz pārliecināja par to, ka viņa humors ir vienveidīgs un apnicīgs un ka savā ziņā Roberto Benini ir tāda Eiropas variācija par tēmu Vudijs Alens. Ok, te es ņemu varbūt nedaudz par stipru (turklāt ir arī Alena filmas, kas man patīk), bet tiesa kas tiesa - šī filma nav sevišķi izcila.
Benini kā allaž savās filmās spēlē tādu nedaudz neaptēstu un nedaudz blēdīgu personāžu, kas iekļūst tādās situācijās, kur viņam viss varētu beigties daudz sliktāk. Šoreiz viņš ir Lariss - pa pusei bezdarbnieks, kura dzīves pamatnodarbes ir zagt pārtiku, paslēpjot to zem plašķa, no tuvējā veikala, un neļaut mājas, kurā viņš mitinās un nemaksā par īri, īpašniekam sevi izlikt no dzīvokļa. Taču kāda muļķīga pārpratuma dēļ policijas rodas aizdomas, ka tieši Lariss varētu būt bēdīgi slavenais Briesmonis - sērijveida izvarotājs un slepkava, kas darbojas viņa dzīvesvietas rajonā. Tad nu lai varētu Larisu ietupināt ar lietiskajiem pierādījumiem, pie viņa tiek nosūtīta policiste Džesika, kuras mērķis ir izprovocēt Larisu uz mēģinājumu pastrādāt noziegumu. Savukārt Lariss, kurš kā jau minēju vairākkārt, ir stipri neaptēsts, nekādi nevar saprast, kāpēc viņa jaunā apakšīrniece pa dzīvokli staigā praktiski bez drēbēm un grāmatas lasa paplestām kājām...
"Briesmonis" nepavisam un nekādi nav inteliģenta komēdija, ne tuvu ne, tā drīzāk ir nosaucama par seksa komēdiju ar daudziem stipri vien truliem jokiem - ne viens vien pārpratums filmā rodas saistībā ar Larisa stipri īpatnējām gurnu apvidus kustībām stipri neadekvātās situācijās (te var pieminēt ainu ar aizkritušu aiz biksēm cigareti, kuru Lariss sāk just brīdī, kad viņš vēro kādu pieliekušos sievieti ar ļoti izteiktām dibena formām, un viņa tālākās rīcības cigaretes noklusināšanai ir.... tādas, uz ko man sāpīgi skatīties). Vispār šī filma diezgan bieži sava godīgi sakot - patrulā humora dēļ mani diezgan kaitināja, un es varu vien brīnīties, kā "Il Mostro" Itālijā varēja kļūt par līdz tam laikam visienesīgāko kases gabalu. Nē, Nikoleta Brašī kā Džesika, protams, ir gana seksapīla (faktiski - tikpat seksapīla kā visās citās Benini filmās, jo, kā zināms, viņš vienmēr par galvenās sieviešu lomas atveidotāju ņem savu sievu) un ir situācijas, kuras atceroties, nevaur atturēties no smaida, bet kopumā šī filma man lika vilties ar savu izsmalcinātības trūkumu un ne velti to daudzi pielīdzinājuši Čaplina "Modern Times" - ar visu cieņu pret Čaplinu kā komiķi (savā laikā viņš, protams, bija gandrīz nereāli labs) viņa filmas par inteliģences paraugu noteikti nenosauksi. "Il Mostro" skatīties, protams, var, un garlaicīgi tev droši vien arī nebūs, bet šis nudien nav labākais paraugs itāļu komēdijai.
Benini kā allaž savās filmās spēlē tādu nedaudz neaptēstu un nedaudz blēdīgu personāžu, kas iekļūst tādās situācijās, kur viņam viss varētu beigties daudz sliktāk. Šoreiz viņš ir Lariss - pa pusei bezdarbnieks, kura dzīves pamatnodarbes ir zagt pārtiku, paslēpjot to zem plašķa, no tuvējā veikala, un neļaut mājas, kurā viņš mitinās un nemaksā par īri, īpašniekam sevi izlikt no dzīvokļa. Taču kāda muļķīga pārpratuma dēļ policijas rodas aizdomas, ka tieši Lariss varētu būt bēdīgi slavenais Briesmonis - sērijveida izvarotājs un slepkava, kas darbojas viņa dzīvesvietas rajonā. Tad nu lai varētu Larisu ietupināt ar lietiskajiem pierādījumiem, pie viņa tiek nosūtīta policiste Džesika, kuras mērķis ir izprovocēt Larisu uz mēģinājumu pastrādāt noziegumu. Savukārt Lariss, kurš kā jau minēju vairākkārt, ir stipri neaptēsts, nekādi nevar saprast, kāpēc viņa jaunā apakšīrniece pa dzīvokli staigā praktiski bez drēbēm un grāmatas lasa paplestām kājām...
"Briesmonis" nepavisam un nekādi nav inteliģenta komēdija, ne tuvu ne, tā drīzāk ir nosaucama par seksa komēdiju ar daudziem stipri vien truliem jokiem - ne viens vien pārpratums filmā rodas saistībā ar Larisa stipri īpatnējām gurnu apvidus kustībām stipri neadekvātās situācijās (te var pieminēt ainu ar aizkritušu aiz biksēm cigareti, kuru Lariss sāk just brīdī, kad viņš vēro kādu pieliekušos sievieti ar ļoti izteiktām dibena formām, un viņa tālākās rīcības cigaretes noklusināšanai ir.... tādas, uz ko man sāpīgi skatīties). Vispār šī filma diezgan bieži sava godīgi sakot - patrulā humora dēļ mani diezgan kaitināja, un es varu vien brīnīties, kā "Il Mostro" Itālijā varēja kļūt par līdz tam laikam visienesīgāko kases gabalu. Nē, Nikoleta Brašī kā Džesika, protams, ir gana seksapīla (faktiski - tikpat seksapīla kā visās citās Benini filmās, jo, kā zināms, viņš vienmēr par galvenās sieviešu lomas atveidotāju ņem savu sievu) un ir situācijas, kuras atceroties, nevaur atturēties no smaida, bet kopumā šī filma man lika vilties ar savu izsmalcinātības trūkumu un ne velti to daudzi pielīdzinājuši Čaplina "Modern Times" - ar visu cieņu pret Čaplinu kā komiķi (savā laikā viņš, protams, bija gandrīz nereāli labs) viņa filmas par inteliģences paraugu noteikti nenosauksi. "Il Mostro" skatīties, protams, var, un garlaicīgi tev droši vien arī nebūs, bet šis nudien nav labākais paraugs itāļu komēdijai.
2008-09-02
comments powered by Disqus