Wish You Were Here
Jebkurš apraksts par "Wish You Were Here" kā likums sākas ar retorisku jautājumu: kā tu vari turpināt pēc tam, kad esi ierakstījis labāko albumu pasaulē (vai vismaz - vienu no labākajiem)? Un patiesi, šeit jautājums ir vietā. "Dark Side of the Moon" bija tik grandiozs, ka nākošā albuma ierakstīšana Votersam, Gilmoram, Raitam un mazākā mērā arī Meisonam droši vien radīja diezgan nopietnas galvassāpes. Un, cik dīvaini tas lai arī nebūtu, viņiem izdevās tīri labi.
Albuma mugurkaulu, protams, veido deviņās daļās veidotais "Shine on You Crazy Diamond", kas savās dažādajās fāzēs iziet cauri dažādiem stiliem - no progroka līdz pat disko/fankam. Nezinu, vai šī kompozīcija būtu bijusi tāda pati, ja vien kādu dienu, kamēr PF ierakstīja albumu, studijā nebūtu iebridis Sids Barets, bet fakts ir tāds, ka viņš iebrida un ka līdz ar to vislielākajā mērā šis ieraksts ir veltīts tieši viņam - trakajam keponam, trakajam dimantam, stabulniekam pie rītausmas vārtiem, pāragri mirušajam (un fiziski vēl nodzīvojušajam vairāk kā trīsdesmit gadus). Laikam gan Barets tā arī atkal neuzspīdēja, cik arī nebūtu bijušie grupas biedri viņu aicinājuši:
Vienkārša un zināmā mērā Pink Floyd netipiska ir otra zināmākā šī ieraksta kompozīcija - "Wish you were here", kuras katra rindiņa ir citāts, katrs vārds - skumjš stāsts. Jāatzīst, ka kā skumju dziesminieki PF bija praktiski nepārspējami, un šeit sava loma bija gan Votersam kā dzejniekam, gan Raitam kā atmosfēriskā fona veidotājam, gan, protams, Gilmoram un viņa matemātiski precīzajām ģitāras partijām.
Divi pārējie ieraksta skaņdarbi - "Have a Cigar" un "Welcome to the machine" ir mazāk zināmi un patiesībā arī mazāk ievērojami. Es pirmo no tiem vislabāk iepazinu skolas pēdējos gados "Foo Fighters" un Braiena Meja izpildījumā, lai gan oriģināls, dabiski, ir labāks. Abas šīs kompozīcijas varbūt nav gluži manu mīļāko sarakstā un tās kvalitātes ziņā nelīdzinās nedz "Shine on", nedz "Wish you were here" un arī saturiski tās ir mazāk uzrunājošas, bet vienlaikus tajā skaistuma ir pietiekoši daudz, lai man nebūtu sevišķa pamata kaut ko kurnēt. Es laikam gan šo ierakstu nevērtētu gluži tik augstu kā "DSotM" vai "Animals", bet tas neapšaubāmi ir viens no klasiskākajiem PF ierakstiem un viens no albumiem, kurus es būtu gatavs klausīties gandrīz vienmēr.
Albuma mugurkaulu, protams, veido deviņās daļās veidotais "Shine on You Crazy Diamond", kas savās dažādajās fāzēs iziet cauri dažādiem stiliem - no progroka līdz pat disko/fankam. Nezinu, vai šī kompozīcija būtu bijusi tāda pati, ja vien kādu dienu, kamēr PF ierakstīja albumu, studijā nebūtu iebridis Sids Barets, bet fakts ir tāds, ka viņš iebrida un ka līdz ar to vislielākajā mērā šis ieraksts ir veltīts tieši viņam - trakajam keponam, trakajam dimantam, stabulniekam pie rītausmas vārtiem, pāragri mirušajam (un fiziski vēl nodzīvojušajam vairāk kā trīsdesmit gadus). Laikam gan Barets tā arī atkal neuzspīdēja, cik arī nebūtu bijušie grupas biedri viņu aicinājuši:
Come on you raver, you seer of visions,
come on you painter, you piper, you prisoner, and shine!
Vienkārša un zināmā mērā Pink Floyd netipiska ir otra zināmākā šī ieraksta kompozīcija - "Wish you were here", kuras katra rindiņa ir citāts, katrs vārds - skumjš stāsts. Jāatzīst, ka kā skumju dziesminieki PF bija praktiski nepārspējami, un šeit sava loma bija gan Votersam kā dzejniekam, gan Raitam kā atmosfēriskā fona veidotājam, gan, protams, Gilmoram un viņa matemātiski precīzajām ģitāras partijām.
Divi pārējie ieraksta skaņdarbi - "Have a Cigar" un "Welcome to the machine" ir mazāk zināmi un patiesībā arī mazāk ievērojami. Es pirmo no tiem vislabāk iepazinu skolas pēdējos gados "Foo Fighters" un Braiena Meja izpildījumā, lai gan oriģināls, dabiski, ir labāks. Abas šīs kompozīcijas varbūt nav gluži manu mīļāko sarakstā un tās kvalitātes ziņā nelīdzinās nedz "Shine on", nedz "Wish you were here" un arī saturiski tās ir mazāk uzrunājošas, bet vienlaikus tajā skaistuma ir pietiekoši daudz, lai man nebūtu sevišķa pamata kaut ko kurnēt. Es laikam gan šo ierakstu nevērtētu gluži tik augstu kā "DSotM" vai "Animals", bet tas neapšaubāmi ir viens no klasiskākajiem PF ierakstiem un viens no albumiem, kurus es būtu gatavs klausīties gandrīz vienmēr.
2008-10-21
comments powered by Disqus