Kazhes pierakstu burtnīca

"Zāģa" pirmā daļa ir viena no tām filmām, kuras visi ir redzējuši, izņemot mani, un tagad tas beidzot ir mainījies. Arī es esmu redzējis Zāģi, un nevaru teikt, ka šī filma mani būtu pamatīgi pārveidojusi.

Par ko ir šī filma? Divi džeki pamostas ieslodzīti kaut kādā pretīgā sabiedriskajā tualetē, un viņiem abiem viena kāja ir pieķēdēta pie kaut kādas caurules, tādējādi stipri ierobežojot viņu pārvietošanās brīvību. Tajā pašā tualetē uz grīdas pa vidu mētājas asiņains līķis ar pistoli vienā rokā un kasešu atskaņotāju - otrā. Izrādās, ka šie abi džeki ir ieslodzīti šajā tualetē pārbaudes veidā un viņiem ir dots uzdevums. Faktiski gan uzdevums ir tikai vienam no viņiem - nogalināt otru, bet otrajam nekāda uzdevuma nav. Viens no viņiem ir ārsts, otrs - fotogrāfs, kas pārtiek no privātu kadru uzņemšanas. Un tagad viņiem ir jācīnās par savu dzīvību pret maniakālo Jigsaw slepkavu. Saturiski šī filma ir gandrīz 1/1 kopija "Phone Booth", ko skatījāmies tikai nedēļu iepriekš un kas reālajā pasaulē iznāca gadu pēc Zāģa, tā ka, manuprāt, šeit var runāt par diezgan atklātu tēmas aizņemšanos. Jāpiebilst arī, ka ja pat "Phone Booth" mani nedaudz kaitināja ar savu nepietiekamo profesionalitāti, tad šajā filmā šādas problēmas ir vēl daudz smagākas - var just, ka daļa aktieru ir absolūti lāmes un ticamības moments bieži nav sevišķi augstāks kā tādās krepās latviešu filmās. Un filmas pamatdoma, fiška vai kā to lai vēl nosauc - nerullē. Varbūt, ja es šo filmu būtu skatījies 18-19 gadu vecumā, tā uz mani būtu atstājusi citādu iespaidu, bet patlaban es to sevišķi par pilnu ņemt nevarēju. Un nekādi murgi pēc tās noskatīšanās man nerādījās, toties vienu brīdi es biju salīdzinoši tuvu aizmigšanai. Spriedze filmā kaut kāda ir, bet ne sevišķi augsta, un vispār nekā daudz interesanta visā šajā lentē es nesaskatīju.