Kazhes pierakstu burtnīca

Nezinu, vai "Slumdog Millionaire" ir labākā 2008.gada filma, bet viena no labākajām - noteikti. Denijs Boils kārtējo reizi sevi ir apliecinājis kā meistaru jaunā žanrā. Kādas filmas es tagad zinu, ka viņš māk uzņemt? Melnās komēdijas - "Shallow Grave". Drāmas par narkotikām - "Trainspotting". Zombiju filmas - "28 Days Later". Un tagad - drāmas par dzīvi Indijā. Turklāt vēl viņam ir "The Beach" un "Sunshine", kuras pagaidām neesmu redzējis. Īsi sakot, Boils ir viens no nozīmīgākajiem režisoriem, kādi Anglijas ārēs patlaban mīt.

"Slumdog Millionaire" ir filma, kas stāsta par kādu vienkāršu puisi no Indijas absolūtajām padibenēm, kurš ņem un vinnē milzīgu naudas summu vietējā "Who wants to be a millionaire". Un filmas gaitā mēs uzzinām, kādā veidā puisis uzzinājis atbildes uz visiem viņam spēles gaitā uzdotajiem jautājumiem. Par pašu ideju - žetons. Par izpildījumu, ieskaitot "netīrās" Indijas skatus, pretstatā tā paša "Darjeeling Express" idillei - vēl viens žetons. Par veidu, kā filma savu message pasniedz, neuzmācoties man kā skatītājam, bet patiešām ievelkot savās norisēs iekšā - trešais žetons. Un par to, ka šajā filmā faktiski ļoti smaga drāma sadzīvo ar pasaku - ceturtais. Jo nenoliedzami šī filma tomēr ir pasaka - ne tikai tādā ziņā, kā galvenā varoņa stāsts, viņam paglābjoties no dažādām neražām, ir pasakainas veiksmes cienīgs, bet gan tādā, ka Boils nemēģina tev kā skatītājam iegalvot, ka tā nebūtu pasaka (jau tas vien, kādi jautājumi viņam tiek uzdoti spēlē, apliecina to, ka te mums nav darīšana ar neko reālu - it īpaši tas, protams, attiecas uz pēdējo jautājumu). Un lai arī filma uz beigām kļūst varbūt nedaudz saldāka nekā man parasti tīk, šajā gadījumā tas ir piedodams - ne velti tā ir pasaka tieši par Indiju, proti, zemi, kur visam garšas ir nedaudz vairāk nekā pierasts ziemeļu latviešiem. Patiešām ļoti aizkustinoša filma, kas man patika ievērojami labāk nekā tai savā ziņā līdzīgā "City of God".