Come Clean
Reizēm, ieskatoties, kādu mūziķu ieraksti atrodami manos vecajos diskos, ap dūšu metas patiešām nelabi. "Puddle of Mudd" pirmais ieraksts lielas studijas paspārnē ir viens no šādiem gadījumiem. Protams, grupas veiksmes stāsts pats par sevi ir pieminēšanas vērts - tās dziedātājam izdevās iedot savu demo ierakstu grupas Limp Bizkit dziedātājam Fredam Dērstam, kas par to iefanojās un paņēma grupu savā paspārnē, kļūstot arī par šī albuma producentu. Un tā vienlaikus ir viena no būtiskākajām šī albuma problēmām.
Iedomāsimies šādu hipotētisku situāciju. Mūsu rīcībā ir viduvēja grupa, kura spēlē grānžu "Alice in Chains" manierē, neveiksmīgi piejaucot arī kaut ko no Nirvana un Pearl Jam stilistikas. Tāpat mūsu rīcībā ir viens vecis, kas repo nu-metal grupā, kura uz šo brīdi jau pamazām sāk zaudēt aktualitāti un kura neko izcila nav bijusi arī iepriekš. Un tad nu šis vecis uzņemas gādību par šo "Puddle of Mudd" ierakstu.
Kur ir šī ieraksta galvenais mīnuss? Pamatā tajā, ka tā dziesmas nav labas. Un te, iespējams, pie vainas nav vis Dērsts, bet gan Wesley Reid Scantlin un viņa kompanjoni šajā grupā, kuri nespēj atšķirt labu melodiju no sliktas un iedvesmošanos no labākiem mūziķiem no plaģiāta, kas bieži robežojas ar parodiju. Zināmākā dziesma ierakstā ir "She Hates Me", kas man savulaik patika puslīdz labi. Tagad tā joprojām uz citu dziesmu fona izklausās vismaz kaut nedaudz jēdzīgāka, bet reāli tomēr ir parodiska jau savā oriģinālā un tikpat labi kaut ko tādu būtu varējis radīt arī Weird Al Yankovic. Tikām citas dziesmas nevar lepoties pat ar šādu atmiņā palikšanas līmeni un lielākoties neved nekur un ne pie kā laba nenoved.
Tas, protams, nav nekāds objektīvais kvalitātes rādītājs, bet diez vai tā ir nejaušība, ka neviens PoM ieraksts All Music lapā nav novērtēts uz vairāk kā 2.5 zvaigznītēm - pat Britnijai tur ir labāk novērtēti ieraksti. Katrā ziņā es šo ierakstu nevēlos pat pārmērīgi kritizēt (nav jau tā, ka kāds to būtu iepriekš pārmērīgi saslavējis), labākais, ko varu darīt - ir to ignorēt.
Iedomāsimies šādu hipotētisku situāciju. Mūsu rīcībā ir viduvēja grupa, kura spēlē grānžu "Alice in Chains" manierē, neveiksmīgi piejaucot arī kaut ko no Nirvana un Pearl Jam stilistikas. Tāpat mūsu rīcībā ir viens vecis, kas repo nu-metal grupā, kura uz šo brīdi jau pamazām sāk zaudēt aktualitāti un kura neko izcila nav bijusi arī iepriekš. Un tad nu šis vecis uzņemas gādību par šo "Puddle of Mudd" ierakstu.
Kur ir šī ieraksta galvenais mīnuss? Pamatā tajā, ka tā dziesmas nav labas. Un te, iespējams, pie vainas nav vis Dērsts, bet gan Wesley Reid Scantlin un viņa kompanjoni šajā grupā, kuri nespēj atšķirt labu melodiju no sliktas un iedvesmošanos no labākiem mūziķiem no plaģiāta, kas bieži robežojas ar parodiju. Zināmākā dziesma ierakstā ir "She Hates Me", kas man savulaik patika puslīdz labi. Tagad tā joprojām uz citu dziesmu fona izklausās vismaz kaut nedaudz jēdzīgāka, bet reāli tomēr ir parodiska jau savā oriģinālā un tikpat labi kaut ko tādu būtu varējis radīt arī Weird Al Yankovic. Tikām citas dziesmas nevar lepoties pat ar šādu atmiņā palikšanas līmeni un lielākoties neved nekur un ne pie kā laba nenoved.
Tas, protams, nav nekāds objektīvais kvalitātes rādītājs, bet diez vai tā ir nejaušība, ka neviens PoM ieraksts All Music lapā nav novērtēts uz vairāk kā 2.5 zvaigznītēm - pat Britnijai tur ir labāk novērtēti ieraksti. Katrā ziņā es šo ierakstu nevēlos pat pārmērīgi kritizēt (nav jau tā, ka kāds to būtu iepriekš pārmērīgi saslavējis), labākais, ko varu darīt - ir to ignorēt.
2009-01-07
comments powered by Disqus