Kazhes pierakstu burtnīca

Lai arī Bankovska "Skola" man nekļuva par tādu atklāsmi kā grupas "Anal Cunt" daiļrade, tomēr izlēmu dot šim rakstniekam otro iespēju pārliecināt mani par viņa spējām. Un patiesībā jau tas bija ļoti loģiski - daži "Skolas" stāsti bija patiešām labi un vispār tas nav stils - spriest par rakstnieku pēc vienas grāmatas.

Tiesa, "Ofšors" mani darīja tramīgu sava nosaukuma dēļ. Tas lika gaidīt daiļliteratūrai tikai nosacīti pieskaitāmu detektīvgabalu ar lielu daudzumu netīrās veļas, Latvijas politiskās un ekonomiskās dzīves pelēkajiem kardināliem, seksu, kokaīnu un citām daiļām parādībām, kuras parasti tiek pieminētas līdzās "ofšoram". Taču Bankovskis izrādījās izspēlējis man negaidītu gājienu un nevis tradicionālo e2-e4. Proti, šajā situācijā ofšors neapzīmē vis no nodokļiem brīvas zemes, bet gan piekrasti. Un tas jau uzreiz ir cerīgāk. Un "Ofšors" ir mini-romāns par mīlestību, nevis par finanšu pasauli. Gluži tāpat kā "Skolā" arī šeit netrūkst atsauču uz vēlīno padomjlaiku ikdienu, taču tās ir vieglākas, nedaudz izplūdušākas un mazāk piesaistītas konkrētām detaļām. Galvenais varonis lido lidmašīnā, un tad viņš ierauga lejā salu, kuras kontūras viņam atgādina mīļotās sievietes profilu. Un pamazām mums šis tas atklājas par šo galveno varoni un par viņa praktisko pieredzi mīlestībā (bet ne pārāk daudz, tā ka tas nekļūst uzmācīgi). Veidojot ciešāku un tiešāku saikni ar lasītāju, Bankovskis lielu grāmatas daļu izmanto otrās personas skatu punktu, proti, galveno varoni uzrunājot ar "tu", un tas dod ļoti labus rezultātus. Neapdzīvotās (vai apdzīvotās) salas tēma gan varbūt netiek šeit realizēta gluži tik labi kā varētu (un mazliet atsauca "Skolas" stāstu par Liteni, Bankovskim izmantojot paņēmienus, kuri jau robežojas ar kiču), taču kopumā grāmata man patika.