The Match Factory Girl
Turpinu priecāties par to, cik dzīvespriecīgu kino klāstu paņēmu līdzi uz Slovākiju. Turpinot jautrā kino tēmu, noskatījos vienu no Aki Kaurismeki jaunības dienu filmām. Kā tev šķiet, vai var nosaukt par "gruzonu" filmu, kuras galvenā (un principā - vienīgā) varone:
Tātad, šī filma ir patiešām ļoti optimistiska un dzīvespriecīgas enerģijas pilna. Ar dialogiem, kuros teikumos lielākoties ir mazāk par vienu vārdu. Ar bezcerības pilnu atmosfēru. Kaut kas līdzīgs "Dejotājai tumsā", tikai šeit varone vismaz nepaliek akla un vismaz patiešām pastrādā kādu noziegumu, par ko viņu varētu sodīt. Bet citādi - ļoti līdzīga filma. Jā, un Movielens to definēja kā drāmu/komēdiju. Nē, es neko neiebilstu pret skumjām komēdijām, bet "Sērkociņu fabrikas meitene" nav komēdija. Tā nav pat filma ar dažiem komiskiem elementiem. Tā nav pat filma, kurā kāds varētu pieminēt komēdiju. Tā nav pat filma, kuras aprakstā es uzdrīkstētos pieminēt kādas komēdijas nosaukumu. Tā ir bezcerīgi drūma filma par proletariātu, tāda, ka "The man without a past" uz tās fona patiešām izskatās pēc komēdijas.
Protams, šī filma ir laba. Protams, to var nosaukt par minimālistiskā kino šedevru. Un, protams, es to vēlreiz neskatīšos un centīšos pārāk daudz par šo filmu turpmāk nedomāt. Ne velti es šovakar (filmu skatījos no paša rīta - tā ilgst nieka 65 minūtes, tā ka paspēju to noskatīties pirms treninga sākuma) aizgāju uz kino un tur noskatījos "Terminator Salvation". Pietiek man nopietnā kino.
- strādā mehānisku darbu sērkociņu fabrikā
- visu nopelnīto naudu atdod mātei un patēvam, kas viņai neļauj pirkt neko sev pašai
- ir bez jebkāda pieprasījuma pretēja dzimuma pārstāvju vidū
- kad vīrietis bārā viņai pievērš uzmanību un pēcāk ar viņu pārguļ, viņš domā, ka viņa ir prostitūta un atstāj naudu
- pēc šī brīnišķīgā vienas nakts sakara viņa iemīlās šajā tipā (lai gan nekā diži simpātiskā viņā, protams, nav)
- tā rezultātā viņa, protams, ir stāvoklī
- izdzirdis par šo situāciju, potenciālais "tēvs", atsūta viņai čeku un vēstuli ar tekstu "get rid of the brat"
- tā rezultātā sieviete aiziet un iegādājas žurku indi un pielieto to pret visiem cilvēkiem, kas viņai darījuši pāri
Tātad, šī filma ir patiešām ļoti optimistiska un dzīvespriecīgas enerģijas pilna. Ar dialogiem, kuros teikumos lielākoties ir mazāk par vienu vārdu. Ar bezcerības pilnu atmosfēru. Kaut kas līdzīgs "Dejotājai tumsā", tikai šeit varone vismaz nepaliek akla un vismaz patiešām pastrādā kādu noziegumu, par ko viņu varētu sodīt. Bet citādi - ļoti līdzīga filma. Jā, un Movielens to definēja kā drāmu/komēdiju. Nē, es neko neiebilstu pret skumjām komēdijām, bet "Sērkociņu fabrikas meitene" nav komēdija. Tā nav pat filma ar dažiem komiskiem elementiem. Tā nav pat filma, kurā kāds varētu pieminēt komēdiju. Tā nav pat filma, kuras aprakstā es uzdrīkstētos pieminēt kādas komēdijas nosaukumu. Tā ir bezcerīgi drūma filma par proletariātu, tāda, ka "The man without a past" uz tās fona patiešām izskatās pēc komēdijas.
Protams, šī filma ir laba. Protams, to var nosaukt par minimālistiskā kino šedevru. Un, protams, es to vēlreiz neskatīšos un centīšos pārāk daudz par šo filmu turpmāk nedomāt. Ne velti es šovakar (filmu skatījos no paša rīta - tā ilgst nieka 65 minūtes, tā ka paspēju to noskatīties pirms treninga sākuma) aizgāju uz kino un tur noskatījos "Terminator Salvation". Pietiek man nopietnā kino.
2009-06-12
comments powered by Disqus