Kazhes pierakstu burtnīca

Lū Rīds patiešām ir viens no tiem mūziķiem, kas uz vecumu ja ne gluži kļūst labāks, tad vismaz sliktāks arī ne. Katrā ziņā "Set the Twilight Reeling" ir viens no viņa karjeras labākajiem ierakstiem, to esmu gatavs apgalvot (lai arī kritiķu acīs tas noteikti nav viens no viņa labākajiem veikumiem). Kā jau tas raksturīgi Rīda ierakstiem, šis ir viens maksimāli atslābināts albums, turklāt tas ir atslābināts pat tajos brīžos, kad Rīds ir tiešs un agresīvs. Protams, var teikt, ka tādas dziesmas kā "NYC Man", "Finish Line" vai "Hang on to Your Emotions" vecais labais Lū ir štancējis tonnām, bet man vienkārši ļoti patīk viņa pieeja. Protams, melodijas šeit lielākoties ir ļoti vienkāršas un galvenais skaistums ir Lū sirsnīgajā vokālā un lieliskajos tekstos (lai arī "Egg Cream" gadījumā es par tekstu lieliskumu varētu pastrīdēties). Un man patiešām patīk kā Rīds gandrīz vai repo "Hang on to your emotions":

Could it be youve never felt like that
That your minds a cage - inside the cage a cat
That spits and scratches all it can get at
And thats you, and your emotions

Un tad vēl lieliskā un stipri parupjā dzīvajā ierakstītā "Sex with your parents". Un tad seksa himna "Hookywooky". Un nekādā ziņā nedrīkst piemirst albuma perfektāko dziesmu - "Adventurer". Vakar gāju pa Prešovu, man apkārt zibeņoja, ik pa brīdim lija, bet ausīs man skanēja "You`re an adventurer", un es to tiešām jutu. Bet nobeidz albumu Rīds uz liriskas nots - ar tituldziesmu "Set the twilight reeling", vēl vienu maksimāli sev pašam raksturīgu dziesmu, taču Lū gadījumā, manuprāt, tas ir tieši lieliski, ka viņš tik ļoti izklausās pats pēc sevis, jo tieši tā viņam sanāk vislabāk, un tieši tā viņš man vislabāk tīk. Protams, tālā pagātnē ir laiki, kad viņš kā Velvet Underground dalībnieks atradās "vperedi plaņeti vsei", bet viņš allaž ir bijis un allaž paliks viens no rokmūzikas lieliskākajiem bardiem.