Scenes from a Marriage
Oriģinālajā versijā “Kādas laulības ainas” bija TV miniseriāls ar kopējo garumu ap 300 minūtēm. Taču praktiski uzreiz tika izlemts to uztaisīt par pilnmetrāžas kino filmu, Bergmans mazliet padarbojās ar šķērēm, un tā radās šī filma, kura tiek uzskatīta par vienu no Līvas Ulmanes spožākajām stundām.
Es šo filmu skatījos tālab, ka nesen noskatījos pēdējo Bergmana filmu “Saraband”, kurā Ulmane un Erlands Jozefsons atgriežas pie šīs filmas varoņiem un ataino tādu kā “30 ļet spustja”. Ja kas, arī “Saraband” no sākotnējas TV filmas pārvērtās par kino lenti. Bet tā bija tikai loģiski, ka man vajadzētu noskaidrot arī pirmsākumus stāstam par Marianni un Johanu, nemaz nerunājot par to, ka vienkārši bija interesanti apskatīties uz šie pašiem aktieriem 30 gadus agrāk.
Ja kas – tā vispār varētu būt laba pieeja šādi veidotas filmas skatīties otrādā secībā. Proti, ja pieņem, ka turpinājums lielākoties ir sliktāks par oriģinālu, sākot skatīšanos tieši ar otro daļu, tu mazāk jutīsi tās trūkumus. Protams, ja darīšana ir ar tādu meistaru kā Bergmans, šāda piesardzība nav nepieciešama.
Šī filma patiešām sastāv no kādas laulības ainām (dažas no tām gan norit jau pēc tam, kad juridiski šī laulība vairs nepastāv), un tajā ļoti tiešā un jāsaka – maksimāli trāpīgā veidā – Bergmans parāda attiecības starp diviem cilvēkiem. Tā ir filma par nelaimīgu mīlestību, kurā kaut kas visu laiku īsti nesaskan un vienlaikus – magnētisms starp varoņiem ir acīmredzams, un arī dzīve ar citiem partneriem īsti gandarījumu viņiem sniegt nevar. Patiesībā varētu teikt, ka Bergmans laulības dzīvi šajā filmā ir uzšķērdis ar skalpeli un izlicis un medicīniskās paplātes apskatei.. Šobrīd laikam izklausos pēc veca precēta cilvēka, kurš saskatījis šajā filmā daudzus momentus no savas pagātnes, bet tā, protams, nav. Labi vēl, ka šos aprakstus neviens īpaši nelasa, citādi panestos baumas. Vai arī nepanestos, vienalga.
Ko es gribēju teikt? Filma ir ļoti tipiski “bergmaniska” – pēc filmēšanas maanieres ar kaut ko citu to sajaukt nav iespējams. Turklāt, kā jau tradicionāli, Bergmans izmanto aktierus no sava “pamatsastāva” (līdzās centrālajiem aktieriem šeit piedalās arī Bibi Andersone), vēl vairāk pastiprinot “bergmanisko” šīs filmas efektu.
Es šo filmu skatījos tālab, ka nesen noskatījos pēdējo Bergmana filmu “Saraband”, kurā Ulmane un Erlands Jozefsons atgriežas pie šīs filmas varoņiem un ataino tādu kā “30 ļet spustja”. Ja kas, arī “Saraband” no sākotnējas TV filmas pārvērtās par kino lenti. Bet tā bija tikai loģiski, ka man vajadzētu noskaidrot arī pirmsākumus stāstam par Marianni un Johanu, nemaz nerunājot par to, ka vienkārši bija interesanti apskatīties uz šie pašiem aktieriem 30 gadus agrāk.
Ja kas – tā vispār varētu būt laba pieeja šādi veidotas filmas skatīties otrādā secībā. Proti, ja pieņem, ka turpinājums lielākoties ir sliktāks par oriģinālu, sākot skatīšanos tieši ar otro daļu, tu mazāk jutīsi tās trūkumus. Protams, ja darīšana ir ar tādu meistaru kā Bergmans, šāda piesardzība nav nepieciešama.
Šī filma patiešām sastāv no kādas laulības ainām (dažas no tām gan norit jau pēc tam, kad juridiski šī laulība vairs nepastāv), un tajā ļoti tiešā un jāsaka – maksimāli trāpīgā veidā – Bergmans parāda attiecības starp diviem cilvēkiem. Tā ir filma par nelaimīgu mīlestību, kurā kaut kas visu laiku īsti nesaskan un vienlaikus – magnētisms starp varoņiem ir acīmredzams, un arī dzīve ar citiem partneriem īsti gandarījumu viņiem sniegt nevar. Patiesībā varētu teikt, ka Bergmans laulības dzīvi šajā filmā ir uzšķērdis ar skalpeli un izlicis un medicīniskās paplātes apskatei.. Šobrīd laikam izklausos pēc veca precēta cilvēka, kurš saskatījis šajā filmā daudzus momentus no savas pagātnes, bet tā, protams, nav. Labi vēl, ka šos aprakstus neviens īpaši nelasa, citādi panestos baumas. Vai arī nepanestos, vienalga.
Ko es gribēju teikt? Filma ir ļoti tipiski “bergmaniska” – pēc filmēšanas maanieres ar kaut ko citu to sajaukt nav iespējams. Turklāt, kā jau tradicionāli, Bergmans izmanto aktierus no sava “pamatsastāva” (līdzās centrālajiem aktieriem šeit piedalās arī Bibi Andersone), vēl vairāk pastiprinot “bergmanisko” šīs filmas efektu.
2009-06-14
comments powered by Disqus