Kiler
Tas apstāklis vien, ka "Kiler" daudzi uzskata par teju vai labāko Polijas filmu, kas tapusi starp 1990. un 2000.gadu, liek domāt, ka kino industrija šajā valstī piedzīvoja dziļu krīzi. Šai filmai gan bija vairāki faktori, kas man lika no tās gaidīt diezgan daudz:
1) Polijas kino vēsturiski ir bijis diezgan spēcīgs, ar tādiem pasaulslaveniem režisoriem kā Andžejs Vaida, Kžištofs Kisļovskis, Romāns Polanskis;
2) Juliušs Mahulskis arīdzan nav gluži nezināms režisors, un viņa kontā ir vairākas patiešām lieliskas komēdijas, tādas kā "Va bank", "Seksmisija";
3) "Kiler" piedalās viens no "Seksmisijas" centrālajiem aktieriem Jerži Šturs, tāpat pāris aktieriem ir pieredze darbā Kisļovska "Trīs krāsas: baltā" veidošanā.
Un ko tas viss dod kopumā? Augstākajā mērā patētisku mēģinājumu radīt veiksmīgu parodiju par policijas - bandītu filmām ar pietiekoši tradicionālo situāciju, kad "vienkāršo cilvēku" daudzi kļūdaini uzskata par kaut ko ļoti ievērojamu. Šī tēma ir veca kā pati pasaule, vai vismaz tik veca kā Gogoļa "Revidents". Nē, droši vien arī Šekspīrs par to ir rakstījis. Šajā konkrētajā filmā ikdienišķs taksists Jureks Kilers pēkšņi sabiedrības acīs kļūst par leģendāro algoto slepkavu ar iesauku Killers. Jureku aiztur policija, bandīti viņu atbrīvo ar domu, ka viņš varētu nošaut citus bandītus, tad tie otri bandīti viņam arī piedāvā savu draudzību, un tā tālāk.
Lai arī sižeta apraksts šķiet daudzviet redzēts un klišejisks, tas automātiski nenozīmē, ka šī filma ir slikta. Taču šī filma tomēr ir slikta, un te pie vainas ir gan neadekvāti uzspēlētā aktierspēle, gan katastrofāli neasprātīgie dialogi, gan personāži... Tik plakanu galveno varoni es patiešām reti kad esmu redzējis ārpus Holivudas gaļas gabaliem, lieki šajā filmā meklēt kaut kādu personāžu attīstību, autentiskas personības izpausmes vai vispār jebko, kas liktu viņam pieķerties. Faktiski Cezari Pazura šeit ir ne vairāk kā "action figure" - rotaļlieta, viņā nav nekā cilvēciska un viņš ne reizes nelika man pasmaidīt. Pašā filmā dažas labas epizodes tomēr bija (lai gan šobrīd pat nevaru iedomāties - kuras tieši), bet pati filma bija viena vienīga vilšanās un neveiksmīga variācija par tēmu "Slaidais gaišmatis ar melnu kurpi".
Nobeigumā varu piebilst, ka mūsu poļu ciemiņš NEBIJA man šo filmu rekomendējis, bet es to ieguvu pats vēl pirms viņa ierašanās. Būtu gan interesanti noskaidrot viņa attieksmi pret šo filmu. Taču man vismaz šobrīd radusies pārliecība, ka poļi par šo filmu priecājās tikai tāpēc, ka tāda filma vispār tapa - ar relatīvi normālu budžetu un zināmiem vārdiem. Bet saturiski tā ir tukša, tukša, tukša.
1) Polijas kino vēsturiski ir bijis diezgan spēcīgs, ar tādiem pasaulslaveniem režisoriem kā Andžejs Vaida, Kžištofs Kisļovskis, Romāns Polanskis;
2) Juliušs Mahulskis arīdzan nav gluži nezināms režisors, un viņa kontā ir vairākas patiešām lieliskas komēdijas, tādas kā "Va bank", "Seksmisija";
3) "Kiler" piedalās viens no "Seksmisijas" centrālajiem aktieriem Jerži Šturs, tāpat pāris aktieriem ir pieredze darbā Kisļovska "Trīs krāsas: baltā" veidošanā.
Un ko tas viss dod kopumā? Augstākajā mērā patētisku mēģinājumu radīt veiksmīgu parodiju par policijas - bandītu filmām ar pietiekoši tradicionālo situāciju, kad "vienkāršo cilvēku" daudzi kļūdaini uzskata par kaut ko ļoti ievērojamu. Šī tēma ir veca kā pati pasaule, vai vismaz tik veca kā Gogoļa "Revidents". Nē, droši vien arī Šekspīrs par to ir rakstījis. Šajā konkrētajā filmā ikdienišķs taksists Jureks Kilers pēkšņi sabiedrības acīs kļūst par leģendāro algoto slepkavu ar iesauku Killers. Jureku aiztur policija, bandīti viņu atbrīvo ar domu, ka viņš varētu nošaut citus bandītus, tad tie otri bandīti viņam arī piedāvā savu draudzību, un tā tālāk.
Lai arī sižeta apraksts šķiet daudzviet redzēts un klišejisks, tas automātiski nenozīmē, ka šī filma ir slikta. Taču šī filma tomēr ir slikta, un te pie vainas ir gan neadekvāti uzspēlētā aktierspēle, gan katastrofāli neasprātīgie dialogi, gan personāži... Tik plakanu galveno varoni es patiešām reti kad esmu redzējis ārpus Holivudas gaļas gabaliem, lieki šajā filmā meklēt kaut kādu personāžu attīstību, autentiskas personības izpausmes vai vispār jebko, kas liktu viņam pieķerties. Faktiski Cezari Pazura šeit ir ne vairāk kā "action figure" - rotaļlieta, viņā nav nekā cilvēciska un viņš ne reizes nelika man pasmaidīt. Pašā filmā dažas labas epizodes tomēr bija (lai gan šobrīd pat nevaru iedomāties - kuras tieši), bet pati filma bija viena vienīga vilšanās un neveiksmīga variācija par tēmu "Slaidais gaišmatis ar melnu kurpi".
Nobeigumā varu piebilst, ka mūsu poļu ciemiņš NEBIJA man šo filmu rekomendējis, bet es to ieguvu pats vēl pirms viņa ierašanās. Būtu gan interesanti noskaidrot viņa attieksmi pret šo filmu. Taču man vismaz šobrīd radusies pārliecība, ka poļi par šo filmu priecājās tikai tāpēc, ka tāda filma vispār tapa - ar relatīvi normālu budžetu un zināmiem vārdiem. Bet saturiski tā ir tukša, tukša, tukša.
2009-07-29
comments powered by Disqus