Falkenberg Farewell
No manas puses būtu ļoti oriģināli un "šallaini" atzīt, ka filma, kuras laikā divi no četriem skatītājiem iemiga, bet pārējie neiemiga tikai principu dēļ, ir īsts kino mākslas šedevrs. Es varētu pasludināt "Atvadas no Falkenbergas" par pēdējo gadu izcilāko zviedru filmu un paust savu sašutumu, ka Oskaru ceremonija šo filmu nepamatoti apgāja ar līkumu.
Taču es laikam gan ar šādu individuālu pieeju neizcelšos. Šī radikālā mazbudžeta filma man vismaz šķita šausmīgi haotiska un amatieriska - protams, var pieņemt, ka neizturami šūpojošās kamera un atteikšanās no tradicionāliem filmas pasniegšanas paņēmieniem, ir apzināta izvēle, taču laikam gan īsti šī izvēle nav attaisnojusies. Protams, šī ir viena no tām filmām, kur tu vari kā zinošs un gudrs cilvēks apgalvot - tā ir pārāk sarežģīta, lai vienkāršie neko nesaprotošie skatītāji to spētu uztvert. Tā ir augstā konceptuālā māksla, kaut kas līdzvērtīgs brīvdabas eksponātiem Pedvālē. Diemžēl realitātē man radās sajūta, ka šī filma vienkārši ir bezjēgā kopā saliktu ainu kopums - bija cilvēki šo to uzfilmējuši un tad izdomāja to salikt kopā, izveidojot lielo mākslu.
Ja vispār šīs filmas gadījumā būtu pieņemami runāt par sižetu, tad tajā notiekošo varētu raksturot sekojošā veidā - pieci bērnības draugi pavada pēdējo kopīgo vasaru Falkenbergā. Varu pieminēt, ka viens no viņiem filmas gaitā izdarīs pašnāvību. Filmā ir diezgan daudz homoerotisku tēmu un diezgan daudz kailu vīriešu, kas mani, protams, diez ko nesaistīja. Bet ne jau gejiskie jautājumi bija tie, kas mani būtu satraukuši, vienkārši filma kā tāda mani ne pārāk piesaistīja. Vai drīzāk otrādi - tā bija neizturami garlaicīga, un es sevi varu uzskatīt par varoni, ka vispār spēju to izturēt līdz beigām. Un līdz ar to - nekādā ziņā nevienam to neiesaku.
Taču es laikam gan ar šādu individuālu pieeju neizcelšos. Šī radikālā mazbudžeta filma man vismaz šķita šausmīgi haotiska un amatieriska - protams, var pieņemt, ka neizturami šūpojošās kamera un atteikšanās no tradicionāliem filmas pasniegšanas paņēmieniem, ir apzināta izvēle, taču laikam gan īsti šī izvēle nav attaisnojusies. Protams, šī ir viena no tām filmām, kur tu vari kā zinošs un gudrs cilvēks apgalvot - tā ir pārāk sarežģīta, lai vienkāršie neko nesaprotošie skatītāji to spētu uztvert. Tā ir augstā konceptuālā māksla, kaut kas līdzvērtīgs brīvdabas eksponātiem Pedvālē. Diemžēl realitātē man radās sajūta, ka šī filma vienkārši ir bezjēgā kopā saliktu ainu kopums - bija cilvēki šo to uzfilmējuši un tad izdomāja to salikt kopā, izveidojot lielo mākslu.
Ja vispār šīs filmas gadījumā būtu pieņemami runāt par sižetu, tad tajā notiekošo varētu raksturot sekojošā veidā - pieci bērnības draugi pavada pēdējo kopīgo vasaru Falkenbergā. Varu pieminēt, ka viens no viņiem filmas gaitā izdarīs pašnāvību. Filmā ir diezgan daudz homoerotisku tēmu un diezgan daudz kailu vīriešu, kas mani, protams, diez ko nesaistīja. Bet ne jau gejiskie jautājumi bija tie, kas mani būtu satraukuši, vienkārši filma kā tāda mani ne pārāk piesaistīja. Vai drīzāk otrādi - tā bija neizturami garlaicīga, un es sevi varu uzskatīt par varoni, ka vispār spēju to izturēt līdz beigām. Un līdz ar to - nekādā ziņā nevienam to neiesaku.
2009-08-15
comments powered by Disqus