Alphaville
Lasīju Haruki Murakami romānu "After Dark", kurā bija pieminēta šī Godāra filma. Izdomāju - ja jau Murakami to slavē, arī man nenāks par ļaunu to noskatīties. Nekas, ka Godārs man parasti negaršo, varbūt šoreiz būs savādāk.
"Alphaville" ir visai īpatnēja filma ar savu žanrisko piederību. Proti, tā ir filma, kurā Godārs pievērsās zinātniskajai fantastikai, kinolentes darbību izvēršot visai neskaidrā nākotnes laikā un vietā, tehnokrātiskajā Alfavillā. Tas pats par sevi nebūtu nekas dīvains, ja šajā filmā būtu kaut kas līdzīgs specefektiem vai vispār jebkam no zinātniskās fantastikas. Proti, mītiskā Alfavilla patiesībā ir tā pati sešdesmito gadu Parīze, kuras modernās daļas mums tiek rādītas šajā filmā. Un filmas galvenais varonis arī ir visai dīvains - tas ir slepenais aģents Lemmy Caution, kas (tāpat kā viņu atveidojošais aktieris Edijs Konstantīns) pirms šīs filmas parasti darbojās daudz mazāk fantastiskā vidē un piederēja tai pašai videi kā Diks Treisijs (kurš, ja kas, šajā filmā arī tiek pieminēts). Līdz ar to var teikt, ka "Alphaville" ir zinātniskās fantastikas komikss par detektīvu, kas gan vienlaikus nav nedz detektīvfilma, nedz zinātniskās fantastikas filma. Vispār - visai grūti raksturot, kas tas ir un kāpēc tas ir.
Kas tikām ir droši - ir tas, ka Alfavillas pasaulē ir diezgan daudz orvelisku triepienu - ieskaitot vārdnīcas (kuras vienmēr tiek sauktas par Bībeli), no kurām katru nedēļu tiek izņemti vecie aizliegtie vārdi, ieskaitot publiskas nāves soda izpildīšanas ar šova elementiem (šeit uz nāvi notiesātie tiek nošauti pie peldbaseina, kurā pēc tam lec iekšā mākslas peldēšanas profesionāles). Un pats svarīgākais - Alfavillas pasaulē ir aizliegtas jebkādas emocijas, visam ir jābūt pakļautam stingrai loģikai un kārtībai (kā jau to varētu gaidīt no normālas totalitāras iekārtas, kurā pie varas ir superdators). Un galvenajam varonim pēc idejas ir nepieciešams šo superdatoru atbruņot, bet tas, ka viņš to patiešām darīs, nebūt nav galvots, jo šī, kā jau minēts, nav TĀDA filma.
Salīdzinoši ar citām redzējām Godāra lentēm šī man šķita diezgan interesanta - ar savu oriģinālumu. Ka tā būtu man patikusi, to es gan varbūt arī neteikšu. Noskatīties ir vērts, bet tai pievērsties vēlreiz atkal - laikam gan nē.
"Alphaville" ir visai īpatnēja filma ar savu žanrisko piederību. Proti, tā ir filma, kurā Godārs pievērsās zinātniskajai fantastikai, kinolentes darbību izvēršot visai neskaidrā nākotnes laikā un vietā, tehnokrātiskajā Alfavillā. Tas pats par sevi nebūtu nekas dīvains, ja šajā filmā būtu kaut kas līdzīgs specefektiem vai vispār jebkam no zinātniskās fantastikas. Proti, mītiskā Alfavilla patiesībā ir tā pati sešdesmito gadu Parīze, kuras modernās daļas mums tiek rādītas šajā filmā. Un filmas galvenais varonis arī ir visai dīvains - tas ir slepenais aģents Lemmy Caution, kas (tāpat kā viņu atveidojošais aktieris Edijs Konstantīns) pirms šīs filmas parasti darbojās daudz mazāk fantastiskā vidē un piederēja tai pašai videi kā Diks Treisijs (kurš, ja kas, šajā filmā arī tiek pieminēts). Līdz ar to var teikt, ka "Alphaville" ir zinātniskās fantastikas komikss par detektīvu, kas gan vienlaikus nav nedz detektīvfilma, nedz zinātniskās fantastikas filma. Vispār - visai grūti raksturot, kas tas ir un kāpēc tas ir.
Kas tikām ir droši - ir tas, ka Alfavillas pasaulē ir diezgan daudz orvelisku triepienu - ieskaitot vārdnīcas (kuras vienmēr tiek sauktas par Bībeli), no kurām katru nedēļu tiek izņemti vecie aizliegtie vārdi, ieskaitot publiskas nāves soda izpildīšanas ar šova elementiem (šeit uz nāvi notiesātie tiek nošauti pie peldbaseina, kurā pēc tam lec iekšā mākslas peldēšanas profesionāles). Un pats svarīgākais - Alfavillas pasaulē ir aizliegtas jebkādas emocijas, visam ir jābūt pakļautam stingrai loģikai un kārtībai (kā jau to varētu gaidīt no normālas totalitāras iekārtas, kurā pie varas ir superdators). Un galvenajam varonim pēc idejas ir nepieciešams šo superdatoru atbruņot, bet tas, ka viņš to patiešām darīs, nebūt nav galvots, jo šī, kā jau minēts, nav TĀDA filma.
Salīdzinoši ar citām redzējām Godāra lentēm šī man šķita diezgan interesanta - ar savu oriģinālumu. Ka tā būtu man patikusi, to es gan varbūt arī neteikšu. Noskatīties ir vērts, bet tai pievērsties vēlreiz atkal - laikam gan nē.
2009-10-05
comments powered by Disqus