How to Lose Friends and Alienate People
Lai arī esmu Saimona Pega cienītājs, no šīs filmas neko dižu negaidīju (bija dzirdēts daudz negatīvu atsauksmju) un tā man nelika vilties. Filmas pamatā ir kāda angļu žurnālista memuāri par to, kā viņš neveiksmīgi mēģināja kļūt par ievērojamu spīdekli Amerikā, strādājot žurnālā "Vanity fair". Tu droši vien domā - ai, nē, atkal kārtējais "The Devil Wears Prada"! Patiesībā tā gluži nav - Tobijs Jangs (reālais žurnālists) pilnīgi noteikti nav tas tipāžs, kura dzīves stāsta lielākā morāle ir saprast, ka darbs nav svarīgāks par visu, viņš ir diezgan nejauks tips, kam patīk vulgāri joki un kam riebjas jebkādas autoritātes, ideālais darbinieks, ko neviens autoritāra stila izdevums negribētu redzēt savā štatā, un tomēr tas nliedza Jangam labu laiciņu pakrist uz nerviem gan savai priekšniecībai, gan kolēģiem. Diemžēl filma šo stāstu nepasniedz tā, lai man būtu interesanti tam sekot.
Kas attiecas uz Saimonu Pegu, man rodas sajūta, ka viņš līdzīgi kā Ricky Gervais vēlas par savu komiķa talantu pārliecināt arī amerikāņus un kļūt par Holivudas varoni (ja kas - šīs filmas darbība norisinās Ņujorkā, un gandrīz visās lomās ir jeņķu aktieri). Diemžēl, tāpat kā Gervais, viņam ir viens būtisks trūkums, kas liek man apšaubīt viņa iespējas jebkad īsti pakļaut amerikāņu publiku - viņš nav izskatīgs. Ā, ir vēl trešais tāda paša stila aktieris - Martin Freeman. Lai būtu par zvaigzni Eiropā, tu vari izskatīties kā Pegs, bet Amerikas publikai tomēr daudz piemērotāki ir tādi ļautiņi kā abas viņa saspēles partneres šajā filmā - Megana Foksa un Kirstena Dansta.
Kas attiecas uz filmu, tā:
1) nav smieklīga;
2) ir daudz par garu savam nesmieklīguma līmenim;
3) nepareizos brīžos kļūst salkana;
4) neko īsti man kā skatītājam nepasaka.
Jā, te ir salīdzinoši veiksmīgas satīriskas ainas, to es varu atzīt - lielisks ir "stilīgais" režisors, reizēm galvenā varoņa attieksme pret "zvaigznēm" ir ļoti trāpīga. Taču kopumā šī filma ir totāls borefest, tā varbūt nav pat tieši kaitinoši slikta, tā vienkārši ir garlaicīgi pasniegta un apnicīga, un nesmieklīga. Patiešām žēl redzēt Pegu piedalāmies tik vienmuļā projektā.
Kas attiecas uz Saimonu Pegu, man rodas sajūta, ka viņš līdzīgi kā Ricky Gervais vēlas par savu komiķa talantu pārliecināt arī amerikāņus un kļūt par Holivudas varoni (ja kas - šīs filmas darbība norisinās Ņujorkā, un gandrīz visās lomās ir jeņķu aktieri). Diemžēl, tāpat kā Gervais, viņam ir viens būtisks trūkums, kas liek man apšaubīt viņa iespējas jebkad īsti pakļaut amerikāņu publiku - viņš nav izskatīgs. Ā, ir vēl trešais tāda paša stila aktieris - Martin Freeman. Lai būtu par zvaigzni Eiropā, tu vari izskatīties kā Pegs, bet Amerikas publikai tomēr daudz piemērotāki ir tādi ļautiņi kā abas viņa saspēles partneres šajā filmā - Megana Foksa un Kirstena Dansta.
Kas attiecas uz filmu, tā:
1) nav smieklīga;
2) ir daudz par garu savam nesmieklīguma līmenim;
3) nepareizos brīžos kļūst salkana;
4) neko īsti man kā skatītājam nepasaka.
Jā, te ir salīdzinoši veiksmīgas satīriskas ainas, to es varu atzīt - lielisks ir "stilīgais" režisors, reizēm galvenā varoņa attieksme pret "zvaigznēm" ir ļoti trāpīga. Taču kopumā šī filma ir totāls borefest, tā varbūt nav pat tieši kaitinoši slikta, tā vienkārši ir garlaicīgi pasniegta un apnicīga, un nesmieklīga. Patiešām žēl redzēt Pegu piedalāmies tik vienmuļā projektā.
2009-10-15
comments powered by Disqus