Kazhes pierakstu burtnīca

Pagājuši jau seši gadi kopš pēdējā King Crimson albuma iznākšanas, un patlaban nekas neliecina, ka grupa varētu saviem klausītājiem pasniegt jaunus šedevrus. Labi, varbūt arī liecina - tās pastāvēšanas gados arī iepriekš ir bijušas ilgas pauzes un sastāva maiņas, bet allaž Robertam Fripam ir izdevies sapulcināt sev jaunus sekotājus un atdzīvināt grupu jaunās skaņās. Arī pēdējos gados šādas tādas aktivitātes no šīs apvienības puses ir manītas, taču diemžēl tās nav rezultējušās nedz kādas tūres, nedz jauna studijas albuma formā. Kā jau lirisks un naivs jaunietis, es, protams, sapņotu par jubilejas tūri, kurā Frips apvienotos ar grupas pirmā sastāva dalībniekiem, atzīmējot "In the court of the crimson king" 40 gadu jubileju, izpildot šo albumu tā pilnībā. Bet diemžēl vairāk par slapju sapni šādu vīziju nosaukt nevar - šāda tūre patlaban šķiet ne mazāk neticama kā trio "Giles, Giles and Fripp" negaidīta apvienošanās un filmas izveidšana par Rodniju Todiju (kurš, kā zināms, bija resns un nesmuks).
Kā lai arī nebūtu, ar "The Power to Believe" KC apliecināja, ka arī 2003.gadā grupa joprojām bija profesionālismā tuva perefekcijai. Šo ierakstu grupa radīja savā tradicionālajā (kopš 1994.gada) sastāvā - Frips, Adrians Beljū, Trejs Gans, Pets Maseloto. Un arī muzikāli šis ir diezgan tipisks ieraksts gan šīs ēras KC, gan veciem progrokeriem kopumā. Proti, ieraksts ir labi veidots, labi domāts, labi ierakstīts, tehniski perfekts, sarežģīts un daudzslāņains un vienlaikus - ne pārāk aizraujošs. Kaut kādas dzirksteles, kura vecajos KC albumos bieži bija saskatāma, man šeit pietrūkst. Man nebūtu ko grupai pārmest, viss būtu forši, viss būtu labi, bet hočeca ješo čego-to. Jā, kaut kā man nepatika "Facts of Life" - gan teksta ziņā (daļa par Dievu ir trula), gan muzikāli.