Kazhes pierakstu burtnīca

Atbilstoši maniem principiem, es parasti nemēdzu klausīties koncertierakstus, pieņemot, ka visas tajos atrodamās dziesmas ir pieejamas arī grupu studijas albumos, un ir diezgan maz grupu, kuru koncertieraksti ir radikāli atšķirīgi no to studijas veikumiem, un vispār - koncerts ir troksnis, bet inteliģentiem cilvēkiem tādiem kā man kaut kas tāds nepatīk. Vai precīzāk - sava saita vajadzībām klausos tikai studijas albumus, jo arī to ir sasodīti daudz un ja es klausītos tagad katru Pink Floyd vai Queen koncertierakstu, ko savulaik iecepu diskā, tad es varētu mēnešiem ilgi rakstīt par dažādiem "We will rock you" vai "Wish you were here" izpildījumiem, bet to man kaut kā darīt negribas.
Taču par šo koncertalbumu varu rakstīt kaut vai tāpēc vien, ka "Akvarium" koncertieraksti astoņdesmitajos gados lielākoties nebija studijas albumu atkārtojumi, bet gan iepriekš neizdotu dziesmu krājumi, jo grupas pieeja skaņu studijām bija diezgan ierobežota. Tā arī šajā albumā man izdevās atpazīt tikai divas iepriekš izdotas (dzirdētas) dziesmas - "Она может двигать" un "Небо становится ближе", kamēr pārējās deviņas kompozīcijas līdz šim dzirdējis nebiju.
Lai arī neesmu šajos jautājumos sevišķs eksperts, slavenākā šī albuma dziesma ir vienīgā, kuras autori nav grupas dalībnieki. Patiesību sakot, nav pat īsti skaidrs, kas tieši ir šīs dziesmas mūzikas autors - sākotnēji par to tika atzīts itāļu komponists Frančesko Kanova de Milano, bet viņa autorība ir tikusi apstrīdēta un tas varbūt nav svarīgi. Jo skaidrs ir tas, ka šī neapšaubāmi ir viena no skaistākajām dziesmām, ko "Akvarium" savas pastāvēšanas gados ir ierakstījusi - droši vien dvēseliskāka par jebkuru paša Grebenščikova kompozīciju, ar dievīgi skaistu akustiskās ģitāras spēli, diezgan minimālu aranžējumu, ļoti izjustu Anrī Volohonska dzeju un diezgan netipisku Grebenščikova dziedājumu, kas man liek domāt par kādu superskaistu un nekad neredzētu padomju multfilmu. Jā, šī dziesma saucas "Город". Ja kas - šī dziesma ieņēma trešo vietu "Naše radio" aptaujā par 20.gadsimta labāko krievu rokdziesmu (piekāpjoties tikai Kino "Gruppa krovi" un DDT "Što takoje oseņ").

Kas attiecas uz paša BG radīto materiālu, tas diezgan izteikti nobāl. Ir te diezgan saistošas dziesmas - tādas kā "Трамвай", "Десять стрел", "Хозяин", bet tas tomēr nav gluži tas pats. Jā, ir te dažas skaistas pasāžas, bet albums kopumā ir tikai savas noslēdzošās ēna.