Kazhes pierakstu burtnīca

"Paredzētas nāves hronika" ir kārtējā īsformāta Markesa grāmata, ko man sanācis izlasīt. Šajā novelē (tā laikam tā būtu klasificējama) Markess patiešām stāsta par kādu iepriekš paredzētu slepkavību. Situācija it kā ir gaužām banāla - kādā sīkpilsētā notiek vērienīgas kāzas, kāzu nakts beigās jaunais vīrs aizsūta savu sievu atpakaļ pie vecākiem, atklājis, ka viņš viņai nav pirmais. Jaunās sievietes brāļi nogalina vīrieti, ko viņu māsa atzinusi par savas nevainības laupītāju. Tradicionāls dienvidnieku atriebības stāsts, vai ne tā? Nebūt nē, jo darīšana mums šeit ir ar Markesu.
Kas situāciju sarežģī, ir tas, ka teju visi pilsētas iedzīvotāji jau iepriekš zināja, ka brāļi nogalinās Santjago Nazāru, bet neviens īsti neko nedarīja lietas labā, lai šo noziegumu novērstu. Un nebūtu pareizi domāt, ka viņu attieksmi noteica viens vienīgais faktors - ka šis ir goda un cieņas jautājums, kurā iejaukties nevajadzētu. Bet patiesībā ir pat vēl trakāk - abi brāļi darīja visu, lai slepkavība nenotiktu - plātījās par saviem slepkavības plāniem, gaidīja upuri vietā, kurā viņam nevajadzētu parādīties un deva daudziem cilvēkiem iespēju viņus atturēt no šīs slepkavības. Bet neviens viņus neatturēja.
Grāmata sastāv no piecām nodaļām, kuras nevis hronoloģiski, bet gan drīzāk atkārtojuma veidā piecas reizes izstāsta stāstu par Santjago Nazāra nāvi, katru reizi sniedzot kādu papildu informāciju, kas liek mums kā lasītājiem uz šo situāciju raudzīties nedaudz savādāk nekā iepriekšējā reizē.
Vai šo grāmatu varētu uzskatīt par krimiķi? Laikam jau nē - jau no sākta gala ir skaidrs, kas tiek nogalināts un kāpēc tiek nogalināts, un pamazām tiek atklāti mums arī nāves apstākļi, taču grāmatas galvenais varonis neizmeklē to, kā slepkavība notika, bet vairāk - kāpēc tā notika, un kā tas sanāca, ka neviens it kā ne pie kā nebija vainīgs.
Patiesībā es sevi nebūt neuzskatu par lielu Markesa talanta cienītāju, bet šī grāmata manā viņa darbu topā pilnīgi noteikti ierindosies ļoti tuvu pirmajai vietai - tā ir uzrakstīta ļoti saistoši, ļoti pārliecinoši un man tiešām bija patika to lasīt. Un par to varu autoram pateikt lielum lielu paldies.