Innocence
Lusilas Hadžihalilovičas "Nevainība" ir viena no visgrūtāk novērtējamajām filmām, ko man ir pēdējā laikā nācies redzēt. Tā ir viena no tām noslēpumainajām filmām, kurās tu no pirmās minūtes jūti - tiks atklāts kaut kas baiss, kaut kas pretīgs, bet tas mirklis kā nenāk, tā nenāk, un pēc kāda laika tev jau sev jāvaicā - vai tik es pats kā skatītājs neesmu samaitāts un perverss, ka šeit saskatu kaut ko sliktu? Bet varbūt tieši to vajag saskatīt un es neuztveru pietiekami tiešus mājienus? Galvenais filmas triks ir - atstāt situācijas karājamies gaisā - tā ka tu nesaproti, vai neparādītais ainas noslēgums ir kaut kas labs vai kaut kas ļauns.
Ja nu kas - filma stāsta par ļoti īpatnēju skolu meitenēm. Šajā skolā mācās tikai pirmspubertātes vecuma meitenes, skolā viņas tiek nogādātas īpašā rituālā zārkā, pati skola ir visa viens vienīgs noslēpums. Un - atšķirībā no, piemēram, Harija Potera skolas - šīs skolas noslēpumi atklāti netiek. Ja nu kas - diezgan līdzīgu paņēmienu kā šajā filmā rādīja arī "The Village" - ne velti skolai apkārt ir milzīga siena, aiz kuras otrā pusē it kā ir kaut kādi ļaunie cilvēki (bet varbūt viņu tur nav un tās ir tikai baumas). Savdabīga ir arī pieeja varoņu maiņai - sākas filma ar to, ka tās centrālā varone ir skolā nupat nokļuvusī Airisa, kura vēlas satikt savu mazo brālīti, bet uzzina, ka šajā skolā nekad ciemiņu nav, vīriešus sastapt nav ļauts un tā tālāk. Tad pēkšņi filmas vidū Airisa tiek nobīdīta kaut kur otrajā plānā (bez īsta paskaidrojuma - kāpēc tā) un mēs sākam sekot citai meitenei - Alisei, kuras mērķis ir kļūt par direktores ik gadus vienu izvēlēto meiteni, kas var skolu pamest ātrāk nekā citas meitenes. Kas meiteni taipus gaida, protams, nedz mums, nedz viņai nav zināms, Alise kā nevainīgs bērns no nezināmā gaida labu, es kā cinisks skatītājs - ļaunu. Un īsti saprast nelīdz arī divas skolotājas, kas vada mazās meitenes - jo visticamāk arī viņas pašas nemaz nezina, kas tur īstenībā notiek.
Jā, un tad filmas beigās mūsu uzmanība pāriet pie trešās meitenes - Bjankas, kurai tuvojas tas brīdis, kad viņai skola būs jāpamet.
Negribu pārmērīgi spoilēt filmas saturu, ko gan ir vienlaikus viegli un grūti izdarīt - no vienas puses, varu atklāt daudz, no otras puses - uz būtiskākajaiem jautājumiem tas noteikti neatbildēs.
Pilnīgi noteikti šī ir ļoti dīvaina un atmiņā paliekoša filma, viena no tām lentēm, par ko es būtu priecīgs, ja vēl kāds no mūsu draugiem to būtu noskatījies un varētu ar viņu pārspriest, kā viņš to ir sapratis un ko šajā filmā saskatījis.
Un tā uz apraksta beigām, šķiet, esmu secinājis, ka man filma tomēr patika un ka tā nebija vis pilnīgs "bred", kā varbūt arī par to varēja pateikt.
Ja nu kas - filma stāsta par ļoti īpatnēju skolu meitenēm. Šajā skolā mācās tikai pirmspubertātes vecuma meitenes, skolā viņas tiek nogādātas īpašā rituālā zārkā, pati skola ir visa viens vienīgs noslēpums. Un - atšķirībā no, piemēram, Harija Potera skolas - šīs skolas noslēpumi atklāti netiek. Ja nu kas - diezgan līdzīgu paņēmienu kā šajā filmā rādīja arī "The Village" - ne velti skolai apkārt ir milzīga siena, aiz kuras otrā pusē it kā ir kaut kādi ļaunie cilvēki (bet varbūt viņu tur nav un tās ir tikai baumas). Savdabīga ir arī pieeja varoņu maiņai - sākas filma ar to, ka tās centrālā varone ir skolā nupat nokļuvusī Airisa, kura vēlas satikt savu mazo brālīti, bet uzzina, ka šajā skolā nekad ciemiņu nav, vīriešus sastapt nav ļauts un tā tālāk. Tad pēkšņi filmas vidū Airisa tiek nobīdīta kaut kur otrajā plānā (bez īsta paskaidrojuma - kāpēc tā) un mēs sākam sekot citai meitenei - Alisei, kuras mērķis ir kļūt par direktores ik gadus vienu izvēlēto meiteni, kas var skolu pamest ātrāk nekā citas meitenes. Kas meiteni taipus gaida, protams, nedz mums, nedz viņai nav zināms, Alise kā nevainīgs bērns no nezināmā gaida labu, es kā cinisks skatītājs - ļaunu. Un īsti saprast nelīdz arī divas skolotājas, kas vada mazās meitenes - jo visticamāk arī viņas pašas nemaz nezina, kas tur īstenībā notiek.
Jā, un tad filmas beigās mūsu uzmanība pāriet pie trešās meitenes - Bjankas, kurai tuvojas tas brīdis, kad viņai skola būs jāpamet.
Negribu pārmērīgi spoilēt filmas saturu, ko gan ir vienlaikus viegli un grūti izdarīt - no vienas puses, varu atklāt daudz, no otras puses - uz būtiskākajaiem jautājumiem tas noteikti neatbildēs.
Pilnīgi noteikti šī ir ļoti dīvaina un atmiņā paliekoša filma, viena no tām lentēm, par ko es būtu priecīgs, ja vēl kāds no mūsu draugiem to būtu noskatījies un varētu ar viņu pārspriest, kā viņš to ir sapratis un ko šajā filmā saskatījis.
Un tā uz apraksta beigām, šķiet, esmu secinājis, ka man filma tomēr patika un ka tā nebija vis pilnīgs "bred", kā varbūt arī par to varēja pateikt.
2009-11-22
comments powered by Disqus