Mediterraneo
Sasodīts! Uzrakstīju aprakstu un neizdevās to saglabāt, tagad atkal jāraksta par jaunu, lai arī iepriekšējais apraksts, manuprāt, bija sanācis visnotaļ labs, bet otro reizi tajā pašā upē neiekāpsi.
Tātad - rit Otrais Pasaules karš. Grupiņa itāļu karavīru (ja nemaldos, skaitā 7) tiek nosūtīti mazsvarīgā uzdevumā uz kādu Grieķijas salu. Personāži ir kolorīti - te ir gan vīrietis, kas neticamā kārtā varējis paņemt līdzi savu mīļoto mūli (zirgēzeli), gan divi brāļi - jokdari, gan tips, kas pastāvīgi mēģina dezertēt un atgriezties mājās, gan seržants, kam patīk kliegt, gan leitnants, kam patīk gleznot. Un ir arī septītais - leitnanta palīgs, kuram nekad nekā nav bijis ar sievieti. Padomājot vēl nedaudz, atcerējos arī astoto varoni - tuklāku tipu ar homoseksuālām nosliecēm.
Tātad šie astoņi vīrieši (un viens mūlis) nonāk uz salas, kur nav vīriešu, jo tos visus savākuši vācieši un kur toties ir teju vai Paradīze zemes virsū. Kāda incidenta dēļ viņi paliek bez sakariem ar savu štābu un faktiski kara jūklī priekšniecība par viņiem vienkārši aizmirst un viņi teju visu Pasaules kara laiku mierīgi pavada uz šīs salas - peldoties pa pliko, spēlējot futbolu, lietojot alkoholu un tusējot ar vietējām sievietēm. Diezgan negaidīta filma par karu, vai ne? Tipiski itāliska - tas gan.
Patiesībā biju domājis šo filmu skatities kopā ar Lieni - tā ir labi novērtēta (1992.gadā saņemts Oskars kā labākajai filmai svešvalodā) un vēl no Itāijas, taču tēma "karš" viņai pie sirds neiet. Bet izrādījās - nav te nekāda kara, filma ir viegla, patīkama un baudāma, un tikai tās beigu ainas ir patiešām izjusti skumjas un es pat biju tuvu asarām. Jā - asarām - vari padomāt "vot, bļa, pidors", ja tā vēlies, bet nesaskatu iemeslu slēpt, ka mani arī var aizkustināt. Un kālab lai nevarētu?
Vai man šī filma šķita tik laba, kā es cerēju, ka tā būs? Nē, nešķita. Vai tā man kopumā šķita laba? Jā, šķita. Interesans piegājiens, burvīga vide, atmiņā paliekoši personāži - pietiekami daudz sastāvdaļu, lai par filmu teiktu labus vārdus.
Neticami, bet izdevās uzrakstīt daudz maz sakarīgu komentāru, pašam prieks.
Tātad - rit Otrais Pasaules karš. Grupiņa itāļu karavīru (ja nemaldos, skaitā 7) tiek nosūtīti mazsvarīgā uzdevumā uz kādu Grieķijas salu. Personāži ir kolorīti - te ir gan vīrietis, kas neticamā kārtā varējis paņemt līdzi savu mīļoto mūli (zirgēzeli), gan divi brāļi - jokdari, gan tips, kas pastāvīgi mēģina dezertēt un atgriezties mājās, gan seržants, kam patīk kliegt, gan leitnants, kam patīk gleznot. Un ir arī septītais - leitnanta palīgs, kuram nekad nekā nav bijis ar sievieti. Padomājot vēl nedaudz, atcerējos arī astoto varoni - tuklāku tipu ar homoseksuālām nosliecēm.
Tātad šie astoņi vīrieši (un viens mūlis) nonāk uz salas, kur nav vīriešu, jo tos visus savākuši vācieši un kur toties ir teju vai Paradīze zemes virsū. Kāda incidenta dēļ viņi paliek bez sakariem ar savu štābu un faktiski kara jūklī priekšniecība par viņiem vienkārši aizmirst un viņi teju visu Pasaules kara laiku mierīgi pavada uz šīs salas - peldoties pa pliko, spēlējot futbolu, lietojot alkoholu un tusējot ar vietējām sievietēm. Diezgan negaidīta filma par karu, vai ne? Tipiski itāliska - tas gan.
Patiesībā biju domājis šo filmu skatities kopā ar Lieni - tā ir labi novērtēta (1992.gadā saņemts Oskars kā labākajai filmai svešvalodā) un vēl no Itāijas, taču tēma "karš" viņai pie sirds neiet. Bet izrādījās - nav te nekāda kara, filma ir viegla, patīkama un baudāma, un tikai tās beigu ainas ir patiešām izjusti skumjas un es pat biju tuvu asarām. Jā - asarām - vari padomāt "vot, bļa, pidors", ja tā vēlies, bet nesaskatu iemeslu slēpt, ka mani arī var aizkustināt. Un kālab lai nevarētu?
Vai man šī filma šķita tik laba, kā es cerēju, ka tā būs? Nē, nešķita. Vai tā man kopumā šķita laba? Jā, šķita. Interesans piegājiens, burvīga vide, atmiņā paliekoši personāži - pietiekami daudz sastāvdaļu, lai par filmu teiktu labus vārdus.
Neticami, bet izdevās uzrakstīt daudz maz sakarīgu komentāru, pašam prieks.
2009-12-17
comments powered by Disqus