Kazhes pierakstu burtnīca

Lai arī "Tired of Hanging Around" sagādāja angļu grupai "The Zutons" tās lielākos hitus, es šo albumu līdz šodienai nebiju saņēmis noklausīties - un tas par spīti tam, ka grupas pirmā plate man patika ļoti pat labi. Taču beidzot ir pienākusi tā diena, kad par "Tired of Hanging Around" zinu vairāk nekā vienu vienīgu "Valerie".
Nav liels noslēpums (vai arī ir?), ka šis albums izklausās gandrīz precīzi tāpat kā tā priekšgājējs, taču mani tas neapbēdina, jo grupas pirmā plate man patika, tālab nav iemesla man žēloties arī par otro. Vienīgā kaut cik būtiskā atšķirība ir tajā, ka lielāka teikšana pie dziedāšanas nekā pirmajā ierakstā ir grupas saksofonistei Eibai Hārdingai. Bet melodijas ir tās pašas, noskaņas ir tās pašas, kas "Who killed The Zutons". Un gluži tāpat kā grupas pirmajā platē - visas dziesmas ir lipīgas un tādas, ka tās varētu būt potenciālie singli, līdz ar to pat grūti spriest, kā Deivs Makkeibs un kompānija izlēma, kuras no tām virzīt uz priekšu. Protams, var pārmest grupai jebkādas virzības trūkumu - šaubu nav, ka tās faktiski ir tās pašas iepriekšējā albuma dziesmas un droši vien katrai no tām varētu atrast atbilstošo kompozīciju pirmajā platē, bet man tas īpaši netraucē. Kā nekā AC/DC arī nav izcēlušies ar daudzveidīgumu, bet tas viņiem nekad nav traucējis. Un kas attiecas uz jautras atmosfēras radīšanu, "Tired of Hanging Around" ir lielisks ieraksts. Nekā satriecoša, nekā graujoša, bet forša mūzika, ko klausīties, nevēloties sevišķi pārslogot savas smadzenes un vēloties mazliet palēkāt apkārt. Pat īsti dziesmu, ko izcelt, šeit nav - ieraksts ir tiešām vienmērīgas kvalitātes, tas, protams, nebūt nav perfekts, bet man kā šāda stila mūzikas cienītājam īpašu iebildumu pret šo albumu nav. Protams, cita lieta, ja Zutons to pašu govi turpinās slaukt vēl desmit gadu garumā, bet pagaidām man viņi šķiet ļoti simpātiski.