Kazhes pierakstu burtnīca

Kur tie laiki, kad britu albumu čārtos pirmo vietu varēja sasniegt tādas grupas kā "The Moody Blues"? Ja vēlies zināt - tālā pagātnē tie laiki. "A question of balance" bija sestais šīs grupas studijas albums, un savā ziņā - viens no pieticīgākajiem, jo Hejvorts un banda šajā albumā ievērojami "apgrieza" savus aranžējumus, lai dziesmas vieglāk un dabiskāk būtu izpildāmas uz skatuves, kur iespējas rīkoties ar orķestriem, protams, bija ievērojamākas. Tas gan dabiskā kārtā nenozīmē, ka šis Moody Blues albums savā skanējumā līdzinās, teiksim, "Never mind the bollocks" - ja pēc Moody Blues standartiem tas ir "minimālistisks", tas nebūt nenozīmē, ka tāds tas ir arī salīdzinājumā ar citu grupu daiļradi. Grupas skaņa šeit joprojām ir bieza un dziļa, ieraksta "eko" tēma ir aktuāla arī 40 gadus vēlāk un visādi nākas atzīt, ka "A Question of Balance" ir diezgan labs albums.
Ierakstu ievada dziesma "Question" - viens no grupas lielākajiem hitiem, kas turklāt vēl ir veltīta Vjetnamas kara tematikai - diezgan dusmīga un neapšaubāmi ļoti spēcīga kompozīcija. Patiesībā viss albuma ievads sastāv no potenciālajiem hitiem - arī "How Is It (We Are Here)" un "The Tide Rushes in" manu sirdi iekaroja ātri un viegli. Vienīgā īstā "stink bomb" šajā ierakstā ir to noslēdzošā "Balance", kuras galvenā kaite ir vokālos - Maiks Pinders šeit deklamē Grema Edža rakstītu dzeju un īsti par labu tas šim ierakstam nenāk. Tikām man ļoti patīk depresīvā un stipri vien garā "Melancholy man", kas ierakstā ir priekšpēdējā dziesma.
Kopumā - labi sabalansēts ieraksts, kuru vēlams slēgt ārā pirms pēdējās dziesmas.