Kazhes pierakstu burtnīca

Kad skaties Gaja Ričija "Šerloku Holmsu", vērts aizmirst visu, ko tu par šo privātdetektīvu zini. Un pats svarīgākais ir aizmirst, ka tu jebkad esi redzējis Ļivanovu spēlējam Holmsu un Solominu - Vatsonu. Manā gadījumā šāda abstrakcija nebija viegla, bet es centos pieiet filmai kā patstāvīgam darbam, kuram nav tiešas saistības ar to Šerloku Holmsu, kas mīt manā galvā.
Ričijs ir izslavēts kā vardarbības, spraigas vārdu apmaiņas un bandītu pasaules attēlošanas eksperts. Viņa varoņi runā ātri un rīkojas ātri, bet domā labākajā gadījumā nākamajā rītā. Un savu Šerloku Holmsu viņš veido tieši tādu. Filmā ir daudz cīņu ainu, pakaļdzīšanās, kautiņu, eksploziju un pat sava veida seksualitātes (pēdējā ir tēma, kura saistībā ar Holmsu īpaši nekad nav parādījusies). Lai arī sākotnēji man varbūt tas nešķita īsti pieņemami un arī apstāklis, ka Holmsu atveido amerikānis - Roberts Daunijs jaunākais, man nākas atzīt, ka filma ir vizuāli ļoti krāšņa (ar to, protams, nedomāju kostīmfilmas krāšņumu, bet gan netīras 19.gadsimta Londonas krāšņumu) un galvenais - saistoša. Saspēle starp Dauniju un Džūdu Lovu ir teju perfekta un kā allaž Ričija filmās dialogi sit spēcīgāk nekā dūres.
Filmas sižets nav īsti Konan-Doilisks - Holmss un Vatsons mēģina apturēt no kapa augšāmcēlušos rituālu slepkavību pastrādātāju Lordu Blekvelu, kurš mēģina kļūt par visas Lielbritānijas impērijas vadītāju. Paralēli Vatsons mēģina saraut savas saites ar Holmsu un uzsākt kopdzīvi ar Mēriju Morstenu (kuru Holmss Ričija interpretācijā iepriekš nav pazinis un kurai nav nekādas saistības ar košo banti). Bet Holmsam arī šeit ir liktenīgā sieviete - Irēne Adlere, kura arī ir iesaistīta visā noziedzīgajā padarīšanā, vienīgi ne uzreiz ir skaidrs, kādā tieši veidā.
Pēc idejas man šī filma nevarētu patikt - esmu lasījis gana daudz Konan-Doila stāstus, uzskatu Holmsu par teju izcilāko detektīvromānu varoni, esmu sajūsmā par padomju filmām, bet - man šī filma tomēr patika. Tā nekautrējas Holmsu pārveidot un gaj-ričiskot, bet tas sanāk labi, varoņi ir ticami (savā ziņā) un galvenais - man bija interesanti šo filmu skatīties. Protams, es zināju, kā tas viss beigsies, bet tas nebija tik svarīgi, filma bija pietiekami izklaidējoša, lai es neaizdomātos par lietām, kas tajā varbūt nebija gluži kārtībā.