A Bit of Fry and Laurie: Season 1
Ar Stīvenu Fraju un Hjū Loriju mani iepazīstināja seriāls "Blackadder", kurā viņi abi atveidoja otrā plāna personāžus. Pirms kāda laika noskatījos pirmo sezonu viņu kopdarbībai, atveidojot slavenos P.Dz.Vudhauza varoņus Džīvsu un Vusteru, bet jāatzīst, ka attiecīgais seriāls mani ne pārāk uzrunāja - nebija jau slikti, bet Vodhauza materiāls neizcēlās ar daudzveidību. Biju jau gandrīz piemirsis šādu komiķu eksistenci, kad noskatījos dokumentālu raidījumu "Blackadder rides again", kura iespaidā nolēmu vēlreiz pievērsties Frajam un Lorijam un konkrētāk - viņu kopīgajam komēdiju šovam "A Bit of Fry and Laurie".
Šajā šovā ir izteikti jūtama Monty Python lidojošā cirka ietekme, kas manā izpratnē, protams, ir tikai pluss. Stīvens Frajs daudzos skečos izklausās pēc izspļauta Grema Čepmena, kas varbūt nav nejaušība, jo tieši Čepmens bija cirka homoseksuālis, gluži kā Frajs. Ar to nebūt negribu noniecināt Fraju un gribu arī atzīmēt, ka Frajs manā uztverē ir daudz labāks komiķis nekā Lorijs, kura repertuārs pamatā sastāv no naivā laimīgā idiota spēlēšanas, ar ko viņš atzīmējies arī Melnajā čūskā un "Džīvsā". Tikām Frajs spēj būt izteikti daudzveidīgāks. Kas vēl ir ļoti līdzīgi šeit ar MPFC - regulāri Frajs un Lorijs izmanto "ceturtā sienas nojaukšanas" paņēmienu - proti, skeča vidū vēršas pie skatītājiem pa tiešo, pārtrauc skeču bez punchline izteikšanas un tamlīdzīgi. Un atkal jau - visbiežāk ar lielisku efektu.
Seriāla pirmajā sezonā tradicionāli tiek ieskaitīta arī pilot epizode, kas tapa divus gadus pirms pamatšova sākuma (lieki teikt, ka tradicionālajā angļu stilā vienā sezonā ir sešas epizodes), un no kuras par klasiskāko tiek uzskatīts "Privatisation of the police force" skečs. Kopumā gan gribētos teikt, ka pilotsērija nav īpaši laba, daļa tās skeču gluži vienkārši nav smieklīgi, vēl no labākajiem varētu izcelt "The word Gay" un "The car showroom".
Turpmākās epizodes ir labākas, un es tās "apriju" vienu pēc otras, patiešām bija grūti atrauties. Seriālā pamatā katrā skečā ir savi varoņi, taču ir arī personāži, kuri mēdz atkārtoties - no pirmajā sezonā ienākušajiem centrālie ir "Tony and Control" - Lielbritānijas slepenā dienesta vadītājs un Austrumvācijas spiegošanas jautājumu eksperts, kuru komunikācija sastāv no vienas vienīgas pieklājības un small talk un kuri ir vienkārši sasodīti smieklīgi. No personāžiem, ko redzam tikai vienreiz, manuprāt, teju smieklīgākais visas sezonas skečs bija "Light Metal", kurā mūs iepazīstina ar vieglā metāla ievērojamāko grupu "The Bishop and the Warlord", kura patiešām sastāv no bīskapa un metālista - kamēr otrais spēlē mežonīgas ģitārpartijas, bīskaps no kanceles deklamē dziesmu tekstus, saucot sevi par karstu sievieti. "Doctor Tobacco" arī ir lielisks skečs, tāpat varētu izcelt vēl veselu virkni, bet komēdija, manuprāt, ir jāskatās, nevis par to jālasa. Tālab es tev saku - "Frajs un Lorijs" ir smieklīgi - skaties viņus!
Šajā šovā ir izteikti jūtama Monty Python lidojošā cirka ietekme, kas manā izpratnē, protams, ir tikai pluss. Stīvens Frajs daudzos skečos izklausās pēc izspļauta Grema Čepmena, kas varbūt nav nejaušība, jo tieši Čepmens bija cirka homoseksuālis, gluži kā Frajs. Ar to nebūt negribu noniecināt Fraju un gribu arī atzīmēt, ka Frajs manā uztverē ir daudz labāks komiķis nekā Lorijs, kura repertuārs pamatā sastāv no naivā laimīgā idiota spēlēšanas, ar ko viņš atzīmējies arī Melnajā čūskā un "Džīvsā". Tikām Frajs spēj būt izteikti daudzveidīgāks. Kas vēl ir ļoti līdzīgi šeit ar MPFC - regulāri Frajs un Lorijs izmanto "ceturtā sienas nojaukšanas" paņēmienu - proti, skeča vidū vēršas pie skatītājiem pa tiešo, pārtrauc skeču bez punchline izteikšanas un tamlīdzīgi. Un atkal jau - visbiežāk ar lielisku efektu.
Seriāla pirmajā sezonā tradicionāli tiek ieskaitīta arī pilot epizode, kas tapa divus gadus pirms pamatšova sākuma (lieki teikt, ka tradicionālajā angļu stilā vienā sezonā ir sešas epizodes), un no kuras par klasiskāko tiek uzskatīts "Privatisation of the police force" skečs. Kopumā gan gribētos teikt, ka pilotsērija nav īpaši laba, daļa tās skeču gluži vienkārši nav smieklīgi, vēl no labākajiem varētu izcelt "The word Gay" un "The car showroom".
Turpmākās epizodes ir labākas, un es tās "apriju" vienu pēc otras, patiešām bija grūti atrauties. Seriālā pamatā katrā skečā ir savi varoņi, taču ir arī personāži, kuri mēdz atkārtoties - no pirmajā sezonā ienākušajiem centrālie ir "Tony and Control" - Lielbritānijas slepenā dienesta vadītājs un Austrumvācijas spiegošanas jautājumu eksperts, kuru komunikācija sastāv no vienas vienīgas pieklājības un small talk un kuri ir vienkārši sasodīti smieklīgi. No personāžiem, ko redzam tikai vienreiz, manuprāt, teju smieklīgākais visas sezonas skečs bija "Light Metal", kurā mūs iepazīstina ar vieglā metāla ievērojamāko grupu "The Bishop and the Warlord", kura patiešām sastāv no bīskapa un metālista - kamēr otrais spēlē mežonīgas ģitārpartijas, bīskaps no kanceles deklamē dziesmu tekstus, saucot sevi par karstu sievieti. "Doctor Tobacco" arī ir lielisks skečs, tāpat varētu izcelt vēl veselu virkni, bet komēdija, manuprāt, ir jāskatās, nevis par to jālasa. Tālab es tev saku - "Frajs un Lorijs" ir smieklīgi - skaties viņus!
2010-01-30
comments powered by Disqus