Alice in Wonderland
Kā vēsta sena indiāņu paruna: ja negribi piedzīvot vilšanos, kad ej skatities filmu kinoteātrī, negaidi no tās neko spožu. Neļauj tev aizmālēt acis skaļiem vārdiem - lai vai filmas režisoru sauktu Tims Bērtons, lai tur lomās būtu Džonijs Deps, Helēna Bonema Kārtere, Anna Heteveja, Stīvens Frajs, Maikls Šīns, Alans Rikmens, Kristofers Lī un pat Mets Lūkass no "Little Britain". Pat neaizdomājies par to, ka filma tapusi pēc "Alises Brīnumzemē" motīviem un ka tu to skatīsies 3D formātā. Ej uz kino, gaidot no šīs filmas zemas kvalitātes bojeviku ar briesmīgu aktierspēli un to, ka filmu krievu valodā būs ierunājis klasiskais VHS tips ar mūžīgi puņķaino degunu. Un tad, noskatījies šo Tima Bērtona filmu, tu droši vien būsi stāvā sajūsmā, jo tā būs pārspējusi visu tevis gaidīto.
Diemžēl man neviens šādu gudru padomu devis nebija. Es tiku noskatījies treileri, apskatījies filmas dalībnieku sastāvu un ar lielu neizpratni domāju - kālab gan šī filma tiek izlaista martā, kas automātiski nozīmē to, ka nedz šogad, nedz nākamgad Oskaru ceremonijā tā apbalvota netiks. Vai tad Bērtonam būtu kādi iebildumi pret balvām? Droši vien, pret Zvejnieka dēla statuetēm gluži vienaldzīgs Bērtons nav, bet tagad man ir skaidrs, ka "Alise" uz kādām balvām varētu cerēt tikai un vienīgi tehniskajās kategorijās - par specefektiem, tērpiem, bet ne kaut ko prestižāku. Un šogad tāpat ir skaidrs, ka visās šajās kategorijās lielo lomu savāks "Avatar", līdz ar to iesaistīties nevienlīdzīgā cīniņā tāpat būtu maza jēga.
Filmas darbība norisinās aptuveni 10 gadus vēlāk kā Kerola klasiskās bērnu grāmatas sižets. Līdz ar to Bērtona Alise vairs nav maza meitene, bet ir liela meitene, tāda meitene, kuru vēlas izprecināt lordam, kurš nav diezko skaists un kurš Alisei sevišķi nepatīk. Kad jaunais vīrietis viņu publiski ir bildinājis, Alise aizbēg un iekrīt truša alā, kas viņu aizved uz Brīnuzemi, šeit sauktu par Apakšzemi. Dīvainā kārtā Alise neko no sava iepriekšējā Brīnumzemes apmeklējuma neatceras, uzskatot, ka viss bija noticis tikai sapnī, līdz ar to viņai atkārtojas daudzi notikumi no "īstās" Alises Brīnumzemē - pirmā aina ar mazajām durvīm, atslēgu un izmēra maiņu ir gandrīz 1/1 kā vecajā Disneja multfilmā. Atbilstoši filmas reklāmas rullīšiem varēja nojaust, ka ļoti nozīmīga loma šajā filmā būs Depam kā Trakajam Cepurniekam, un vismaz sākotnēji viņš uz sevi liktās cerības attaisno, lai arī viņa trakuma biedrs Marta zaķis ir kolorītāks nekā Cepurnieks, bet pēcāk trakums viņam noiet nost un Cepurnieks pārvēršas par gandrīz vai tipisku pozitīvo varoni, cīnītāju pret tumšajiem spēkiem. Jā, sadursme starp labo un ļauno šajā filmā arī, manuprāt, ir pārāk spēcīgi uzspēlēta - tā ne tikai neatbilst Kerola grāmatas garam, bet ir arī pārāk trivializēta un vienkāršota, lai būtu saistoša pieaugušai auditorijai (vai arī - konkrēti man).
No Bērtona gaidīju kaut ko tumšāku, kaut ko gotiskāku. Kaut ko baisāku. Drīzāk pielīdzināmu Švankmajera "Alisei" nekā vecajai Disneja multfilmai. Ja būtu iepriekš izlasījis, ka Bērtona scenāriste iepriekš strādājusi pie veselas virknes Disneja studijas animēto filmu, droši vien būtu ar to rēķinājies, bet nebiju, līdz ar to - nerēķinājos.šajā
Vēl pie lietām, kas man nepatika, varu atzīmēt 3D. Kamēr "Avatarā" trešā dimensija tiešām bija pluss (lai arī varbūt ne gluži liels), "Alisē" tā man tikai traucēja. Attēls nebija īpaši skaidrs (it īpaši - tumšākajās ainās) un šausmīgi traucēja "telpiskie" subtitri. Pēc idejas uz subtitriem jau nevajadzētu skatīties, bet filmā, kur daudz tiek izmantoti fantāzijas vārdi, acis neviļus liek tiem sekot, bet sekot tiem diža prieka nav. Līdz ar to es labprātāk šo filmu būtu skatījies tradicionālajā variantā.
Lasīju, ka Bērtons šo filmu gribējis veidot atšķirīgu no tipiskās pieejas "Alisei Brīnumzemē" - proti, veidojot saistošu sižetu, nevis tikai kolāžu ar saistošiem personāžiem, taču diemžēl jāatzīst, ka sižeta veidošanā viņš pārāk paļāvies uz "pārbaudītām vērtībām", proti, šai filmai izteikti pietrūkst trakuma un tajā nebija nedz tās noskaņas, nedz tā fīlinga, ko no tās gaidīju. Galu galā sanāca diezgan pamatīga vilšanās.
Diemžēl man neviens šādu gudru padomu devis nebija. Es tiku noskatījies treileri, apskatījies filmas dalībnieku sastāvu un ar lielu neizpratni domāju - kālab gan šī filma tiek izlaista martā, kas automātiski nozīmē to, ka nedz šogad, nedz nākamgad Oskaru ceremonijā tā apbalvota netiks. Vai tad Bērtonam būtu kādi iebildumi pret balvām? Droši vien, pret Zvejnieka dēla statuetēm gluži vienaldzīgs Bērtons nav, bet tagad man ir skaidrs, ka "Alise" uz kādām balvām varētu cerēt tikai un vienīgi tehniskajās kategorijās - par specefektiem, tērpiem, bet ne kaut ko prestižāku. Un šogad tāpat ir skaidrs, ka visās šajās kategorijās lielo lomu savāks "Avatar", līdz ar to iesaistīties nevienlīdzīgā cīniņā tāpat būtu maza jēga.
Filmas darbība norisinās aptuveni 10 gadus vēlāk kā Kerola klasiskās bērnu grāmatas sižets. Līdz ar to Bērtona Alise vairs nav maza meitene, bet ir liela meitene, tāda meitene, kuru vēlas izprecināt lordam, kurš nav diezko skaists un kurš Alisei sevišķi nepatīk. Kad jaunais vīrietis viņu publiski ir bildinājis, Alise aizbēg un iekrīt truša alā, kas viņu aizved uz Brīnuzemi, šeit sauktu par Apakšzemi. Dīvainā kārtā Alise neko no sava iepriekšējā Brīnumzemes apmeklējuma neatceras, uzskatot, ka viss bija noticis tikai sapnī, līdz ar to viņai atkārtojas daudzi notikumi no "īstās" Alises Brīnumzemē - pirmā aina ar mazajām durvīm, atslēgu un izmēra maiņu ir gandrīz 1/1 kā vecajā Disneja multfilmā. Atbilstoši filmas reklāmas rullīšiem varēja nojaust, ka ļoti nozīmīga loma šajā filmā būs Depam kā Trakajam Cepurniekam, un vismaz sākotnēji viņš uz sevi liktās cerības attaisno, lai arī viņa trakuma biedrs Marta zaķis ir kolorītāks nekā Cepurnieks, bet pēcāk trakums viņam noiet nost un Cepurnieks pārvēršas par gandrīz vai tipisku pozitīvo varoni, cīnītāju pret tumšajiem spēkiem. Jā, sadursme starp labo un ļauno šajā filmā arī, manuprāt, ir pārāk spēcīgi uzspēlēta - tā ne tikai neatbilst Kerola grāmatas garam, bet ir arī pārāk trivializēta un vienkāršota, lai būtu saistoša pieaugušai auditorijai (vai arī - konkrēti man).
No Bērtona gaidīju kaut ko tumšāku, kaut ko gotiskāku. Kaut ko baisāku. Drīzāk pielīdzināmu Švankmajera "Alisei" nekā vecajai Disneja multfilmai. Ja būtu iepriekš izlasījis, ka Bērtona scenāriste iepriekš strādājusi pie veselas virknes Disneja studijas animēto filmu, droši vien būtu ar to rēķinājies, bet nebiju, līdz ar to - nerēķinājos.šajā
Vēl pie lietām, kas man nepatika, varu atzīmēt 3D. Kamēr "Avatarā" trešā dimensija tiešām bija pluss (lai arī varbūt ne gluži liels), "Alisē" tā man tikai traucēja. Attēls nebija īpaši skaidrs (it īpaši - tumšākajās ainās) un šausmīgi traucēja "telpiskie" subtitri. Pēc idejas uz subtitriem jau nevajadzētu skatīties, bet filmā, kur daudz tiek izmantoti fantāzijas vārdi, acis neviļus liek tiem sekot, bet sekot tiem diža prieka nav. Līdz ar to es labprātāk šo filmu būtu skatījies tradicionālajā variantā.
Lasīju, ka Bērtons šo filmu gribējis veidot atšķirīgu no tipiskās pieejas "Alisei Brīnumzemē" - proti, veidojot saistošu sižetu, nevis tikai kolāžu ar saistošiem personāžiem, taču diemžēl jāatzīst, ka sižeta veidošanā viņš pārāk paļāvies uz "pārbaudītām vērtībām", proti, šai filmai izteikti pietrūkst trakuma un tajā nebija nedz tās noskaņas, nedz tā fīlinga, ko no tās gaidīju. Galu galā sanāca diezgan pamatīga vilšanās.
2010-03-05
comments powered by Disqus