Kazhes pierakstu burtnīca

Pilnīgi iespējams, ka šī ir pirmā manis noskatītā filma ar Bridžitas Bardo piedalīšanos. Protams, varbūt kādreiz sen esmu kaut ko no viņas darbiem redzējis, bet atmiņā nekas nav palicis. Pēc "Patiesības" (tāds ir filmas nosaukuma tulkojums) noskatīšanās man nav ne mazāko jautājumu, kāpēc Bardo tiek uzskatīta par vienu no pasaules lielākajām 50.-60.gadu seksbumbām.
Filmas galvenā varone Dominika (protams, ka Bardo) ir jauna sieviete, kas stājas tiesas priekšā par slepkavību. Šaubu par to, ka viņa nogalinājusi savu bijušo mīļāko Žilbēru Teljē, nav nevienam. Un arī viņa pati to nenoliedz. Vienīgais jautājums, ko izskata tiesa - vai viņa rīkojusies apzināti un slepkavība bijusi plānota, vai ari tā izdarīta afekta stāvoklī. Tālab filmas garumā mēs iepazīstam Dominikas līdzšinējo dzivi, lai ari varētu nonākt pie patiesības.
Jāatzīst, ka Dominika nav simpātiska varone. Viņa ir visu mūžu bijusi nenovīdīga, slinka, ne pārāk draudzīga, egoistiska, plus vēl stipri pavieglas uzvedības. Bet jautājums ir - vai viņa Žilbēru patiešām mīlēja, vai arī nē.
Kā jau tas šī laikmeta franču filmām ir diezgan raksturīgi, "La Verite" ir diezgan drosmīga filma - aina, kurā Dominika un Žilbērs pirmo reiz satiekas, arī mūsdienās droši vien tiktu iekļauta tikai filmās ar "R" reitingu. Nē, neko daudz "cleavage"` šajā filmā nerāda, bet nojaust liek gan. Un ar morāli arī te ir kā ir. Taču jāsaka - filma man ļoti patika. Nav gan tā, ka es varētu identificēties ar galvenajiem varoņiem (tā tik vēl trūka, lai es varētu justies kā staigule vai kā egocentrisks karjerists), bet ar veidu, kā šis stāsts tiek pasniegts es gan ļoti labi varu identificēties. Un ar to mīklainības auru, kas filmā valda līdz pat pašām beigām, jo nonākt pie patiesības nav nemaz tik viegli.