A Day at the Races

Nav šaubu, ka šī ieraksta pamata funkcija bija nokāst papildu naudu no faniem, kuri bija sajūsmā par "A Night at the Opera". Diez vai citādi nākamajam grupas albumam būtu tik līdzīgs iepriekšējam vizuālais noformējums, nosaukums un saturs? Patiesību sakot, saturs šim ierakstam ir pat vairāk vakaram operā raksturīgs, nekā dienai sacīkstēs. Vismaz es ļoti šaubos, ka tādas dziesmas kā "The Millionaire Waltz" vai "Good Old-Fashioned Lover Boy" kāds atskaņotu sporta pasākumos. Kamēr iepriekšējā albumā vismaz bija "I`m in love with my car".
Taču pozitīvi ir tas, ka septiņdesmito gadu vidū Queen joprojām bija ļoti radoša un inovatīva grupa, un līdz ar to šajā albumā skaistu melodiju netrūkst. Ir gan te pāris diezgan izteiktas "smirdbumbas" jeb dziesmas, bez kurām šis ieraksts neko daudz nebūtu zaudējis. Par tādām pirmkārt var nosaukt garlaicīgo lēnā smagā roka skaņdarbu "White Man" un kārtējo Teilora nespējas sacerēt lielisku dziesmu pierādījumu - "Drowse". Patiesību sakot, es brīnos, kā es iepriekš to nebiju ievērojis, cik gan patiesībā maz jēdzīgu dziesmu "Queen" krājumam ir devis Teilors, un cik daudz - viduvējais drazas. Nav brīnums, ka diez ko daudz viņa dziesmu Queen albumos nav un ka Teilors izveidoja "The Cross", kur neviens viņa "radošumu" vairs neierobežoja. Tad jau Dīkona "You and I", kas varbūt arī ne tuvu nav šī ieraksta virsotne, Teilora veikumu saliek vienos vārtos.
Labākās ieraksta dziesmas tomēr gandrīz visas sacerēja Merkūrijs - "You take my breath away", "Somebody to love", "Good old-fashioned lover boy" un pat "The Millionaire Waltz". Zināmākā no šīm noteikti ir "Somebody to love" - kārtējā operas manieres grandiozā dziesma no Fredija apcirkņiem. Bet arī par pārējiem viņa veikumiem neko sliktu nevar teikt.
Un ko šeit sarūpē Mejs? Lai arī "Tie your mother down" kļuva par grupas koncertu repertuāra pastāvīgu sastāvdaļu līdz pat Fredija galam, es to esmu laikam gan vienkārši pārklausījies, un Merkūrija imidžam šī dziesma šķiet nedaudz nepiemērota, lai gan citādi - pietiekami feina kompozīcija.
Ieraksta pirmā puse būtu pelnījusi vismaz astotnieku, bet otrā daļa, kuru Queen noslēdz ar pārmērīgi sentimentālo "Teo Torriate", vērtējumu nodzen uz leju.
2010-08-10
7.0
comments powered by Disqus