In Rock
Ar šo albumu Deep Purple faniem stājās priekšā pilnīgi jaunā veidolā - no grupas bija prom nepietiekami roķīgie Evanss un Sempers, kuru vietas ieņēma Ījans Gilans un Rodžers Glovers, tādējādi paveicot Deep Purple pārtapšanu grupas otrajā inkarnācijā jeb Mark II. Un šīs pārmaiņas ir ļoti jūtamas arī muzikāli - līdz ar jaunajiem dalībniekiem sākās tā grupas vēstures ēra, kuru pieņemts uzskatīt par "klasisko".
"In Rock" ir viens no diviem Deep Purple albumiem, kuri vairumā aptauju pretendē uz grupas labākā veikuma statusu. Es droši vien drīzāk esmu "Machine Head" cienītājs, bet "In Rock" būtisks pluss ir tajā, ka šis albums tapa agrāk un līdz ar to grupas cienītājiem tas noteikti kļuva par lielāku pārsteigumu. Jaunais "Deep Purple" vairs ne mazākajā mērā neizklausās pēc Hendriksa, Cream un citām sešdesmito gadu leģendām, dziesmas ir kļuvušas mazāk pretenciozas, ātrākas un satura ziņā tiešākas. Vai citādi "In Rock" sāktos ar tādu ātruma himnu kā "Speed King"? Tomēr zināmākā šī ieraksta kompozīcija ir desmit minūtes garā gospelīgā balāde "Child in Time", kas apliecina, ka "Mark II" spēja spēlēt ne tikai ātri (un tik ātri kā DP 1970.gadā nespēlēja droši viens neviens), bet arī ļoti izjusti. Un vai kaut ko sliktu varētu teikt par citām šī albuma dziesmām? Tās ir adrenalīna un testosterona pārpilnas, enerģiskas kompozīcijas, kuras dzītin dzin uz priekšu ar Blekmora patentētiem solo gabaliem un rifiem, par kādiem pat Iommi varētu tikai sapņot. Lords kā traks plosās ar savām ērģeļu pasāžām, un, protams, Gilans pilnā mērā attaisno savu iesaistīšanu grupā. Pie visas cieņas, ko jūtu pret Evansu, viņš tomēr nebija super spēcīgas rīkles īpašnieks, un ar Gilanu septiņdesmito gadu pirmajā pusē viņš nekādi nevarēja sacensties.
Jā, var piezīmēt kādu atšķirību starp Deep Purple un Led Zeppelin - kamēr Plānts katrā situācijā, kur iespējams, iesaucas "baaabeee", Gilana specializācija ir uz dažādiem "oooh" un "aaah".
Jā, bet Lienei Gilana spiegšana pagalam nepatīk. Taču pieredze liecina, ka tas var ar laiku mainīties.
"In Rock" ir viens no diviem Deep Purple albumiem, kuri vairumā aptauju pretendē uz grupas labākā veikuma statusu. Es droši vien drīzāk esmu "Machine Head" cienītājs, bet "In Rock" būtisks pluss ir tajā, ka šis albums tapa agrāk un līdz ar to grupas cienītājiem tas noteikti kļuva par lielāku pārsteigumu. Jaunais "Deep Purple" vairs ne mazākajā mērā neizklausās pēc Hendriksa, Cream un citām sešdesmito gadu leģendām, dziesmas ir kļuvušas mazāk pretenciozas, ātrākas un satura ziņā tiešākas. Vai citādi "In Rock" sāktos ar tādu ātruma himnu kā "Speed King"? Tomēr zināmākā šī ieraksta kompozīcija ir desmit minūtes garā gospelīgā balāde "Child in Time", kas apliecina, ka "Mark II" spēja spēlēt ne tikai ātri (un tik ātri kā DP 1970.gadā nespēlēja droši viens neviens), bet arī ļoti izjusti. Un vai kaut ko sliktu varētu teikt par citām šī albuma dziesmām? Tās ir adrenalīna un testosterona pārpilnas, enerģiskas kompozīcijas, kuras dzītin dzin uz priekšu ar Blekmora patentētiem solo gabaliem un rifiem, par kādiem pat Iommi varētu tikai sapņot. Lords kā traks plosās ar savām ērģeļu pasāžām, un, protams, Gilans pilnā mērā attaisno savu iesaistīšanu grupā. Pie visas cieņas, ko jūtu pret Evansu, viņš tomēr nebija super spēcīgas rīkles īpašnieks, un ar Gilanu septiņdesmito gadu pirmajā pusē viņš nekādi nevarēja sacensties.
Jā, var piezīmēt kādu atšķirību starp Deep Purple un Led Zeppelin - kamēr Plānts katrā situācijā, kur iespējams, iesaucas "baaabeee", Gilana specializācija ir uz dažādiem "oooh" un "aaah".
Jā, bet Lienei Gilana spiegšana pagalam nepatīk. Taču pieredze liecina, ka tas var ar laiku mainīties.
2010-09-08
comments powered by Disqus