Kazhes pierakstu burtnīca

Šrilankiešu izcelsmes angļu rakstnieks Romešs Gunesekera par savu lielāko veikumu var uzskatīt 1994.gada romānu "Reef", kas tika iekļauts īsajā pretendentu sarakstā uz prestižo Bukera balvu. Stāstu krājums "Jūrasvelna mēness" ir šī autora pirmais izdotais darbs, un tajā apkopoti stāsti, kas pamatā stāsta par Anglijā dzīvojošiem šrilankiešiem un pārdzīvojumiem, kas ir nozīmīgi viņu dzīvēs.
Īsi atskatīšos uz katru šī krājuma stāstu:
"A house in the country" vēsta par Reju - vīrieti, kas atgriezies Šrilankā pēc dzīvošanas Anglijā. Viņš nolēmis celt māju Šrilankas laukos, un visos darbos viņam palīdz vietējais vīrietis vārdā Siri, kuram nekad nav bijis iespējas pašam tikt pie savas mājas.
"Captives" - misters Hornimans ir atvēris Šrilankā viesnīcu, pie viņa ierodas pirmie apmeklētāji - kāds pāris no Anglijas, kuriem visai grūti pieņemt viesnīcnieka uzmācību, jo viņi vēlas tikt pie some privacy.
"Batik" - Nalini un Tiru ir apmetušies uz dzīvi Anglijā, iekārtojuši savu dzīvokli, taču viņu attiecības sāk pamazām sairt, jo Tiru sāk aizrauties ar visādu šrilankiešu pasākumu apmeklēšanu, iesaistās politiskos pasākumos un savu mīļoto sievieti atstāj novārtā.
"Ullswater" - par vīrieti Šrilankā, kas apbrīnoja visu anglisko un kuru pamazām tas noveda pie alkoholisma un nāves.
"Storm petrel" - par diviem šrilankiešu vīriešiem, kas satikušies Londonā. Viens no viņiem nesen ir pabijis dzimtenē un tagad viņš sāk kalt plānus par to, kā viņš varētu atgriezties tur uz visiem laikiem un sākt uzņēmējdarbību, izmitinot tūristus. Arī otram vīrietim sāk rasties līdzīgas domas.
"Ranvali" - par tēvu komunistu, un viņa mīlestību pret laukiem.
"Carapace" - love story par puisi un meiteni.
"Straw hurts" - par vīriešiem (nedaudz noziedzīgiem), viens no kuriem vēlas negodīgā veidā nobalsot daudzos vēlēšanu iecirkņos, lai panāktu vēlamo iznākumu. Jau pēc pirmās balsošanas reizes viņam nākas secināt, ka viņa plāns bijis nekam nederīgs.
"Monkfish moon" - par bagātu šrilankiešu uzņēmēju.
Negribētos teikt, ka mani šis stāstu krājums būtu īpaši ieinteresējis - ja es pats būtu kļuvis par emigrantu, varbūt būtu savādāk, bet tā kā es pagaidām vismaz savā Šrilankā dzīvoju, tā īsti mani šādi stāsti piesaistīt nevar. Plus mentalitāte latviešiem un šrilankiešiem droši vien ir diezgan atšķirīga, plus, lai būtu autentiski - man nevajadzētu pārcelties uz dzīvi, teiksim, Anglijā, bet gan - Krievijā, jo Šrilankai (ex-Ceilonai) Anglija ir tas pats, kas mums Krievija.