Come Taste the Band
Kad no Deep Purple aizgāja arī Ričijs Blekmors, atbilstoši veselajam saprātam grupai vajadzēja izjukt pilnībā. Taču vai nu Lordam un Peisam nepietika naudas, vai arī Deivids Kaverdeils labi mācēja lūgties, bet grupa tika saglabāta. Blekmora vietu grupā ieņēma amerikānis Tomijs Bolins, kas iepriekš bija spēlējis tādās salīdzinoši zināmās grupās kā "Zephyr" un "James Gang", tādējādi izveidojās Deep Purple Mark IV, kurā no grupas zelta gadu kodola bija atlicis vienīgi Džons Lords (pieņemot, ka bunģierim Ianam Peisam nekādas dižās teikšanas nebija). Un līdz ar to būtu loģiski gaidīt, ka Lords kā neformālais grupas līderis arī sarakstītu vairumu jaunā grupas albuma dziesmu. Taču nē - viņš tāpat kā Peiss piedalījies tikai vienas šī albuma dziesmas rakstīšanā, Hjūza kontā - trīs kompozīcijas, Kaverdeilam - septiņas, Bolinam - arī septiņas. Vienas dziesmas - "Lady Luck" - rakstīšanā piedalījās arī James Cook - kaut kāds Tomija Bolina čoms vēl no "James Gang" laikiem.
Tādējādi diezgan skaidri var pateikt, ka "Come taste the band" pamatā ir Kaverdeila/Bolina/Hjūza albums (šķiet, ka galvenais nopelns, ka grupā parādījās Bolins, bija Hjūzam). Pēdējais gan ne tik daudz ir dziesmu autors kā atbildīgs par albuma kopējo skanējumu, jo no visa ansambļa viņš bija galvenais fanka cienītājs, un "Come taste the band" ir ļoti fancīgs albums.
Diemžēl šis ir viens no tiem ierakstiem, kur vairāk var pastāstīt par tā tapšanas apstākļiem, nekā par tajā dzirdamo mūziku. Ja jau Mark III ierakstiem bija raksturīgs, ka tajos iztrūka daudzas šīs grupas labākās iezīmes, tad "Come taste the band" visi iepriekš novērotie trūkumi ir vēl izteiktāki. Kur ir grandiozi rifi? Kur ir zibensātras ģitāras solo partijas? Kur ir dziedātājs, kurš spiedz tā, it kā no tā būtu atkarīga viņa dzīvība? Kur ir Lorda izdomas pilnās klasiskās mūzikas iespaidotās pasāžas? Kur ir dzīvesprieks, kur ir enerģija? Ja Deep Purple ar šo albumu tiešām aicināja klausītājus "nogaršot grupu", jāatzīst, ka tās garša ir baisi neizteiksmīga.
Kā jau tas "Deep Purple" ir raksturīgs, ieraksts sākas ar tā ātrāko dziesmu - šoreiz tā ir "Comin` Home", kura gan nav īsti salīdzināma ar savām priekšgājējām, jo tā ir drīzāk ātrs bugijs, nevis kārtējais Deep Purple varoņeposs, un tā vien spiežas laukā grupas vēlme radīt vēl vienu "Speed King". Taču problēma šeit ir tajā, ka grupā nav vairāku no tiem ļaudīm, kas radīja īsto "Speed King".
Turpinājumā tāda ātruma vairs nebūs, melodiju vietā stāsies grūvs, melodijas būs vēl blāvākas un atcerēties un atšķirt katru "Dealer", "Lady Luck", "I Need Love".
Dzirdot to, cik neizteiksmīgs ir šis ieraksts, jāatzīst, ka grupai pamatīgi noveicās, ka Bolins visai drīz pēc tā tapšanas nomira no narkotiku pārdozēšanas un šādos apstākļos atlikušie grupas dalībnieki vairs nespēja saņemties turpināt slaukt jau pirms kāda laika sprāgušo āzi.
Tādējādi diezgan skaidri var pateikt, ka "Come taste the band" pamatā ir Kaverdeila/Bolina/Hjūza albums (šķiet, ka galvenais nopelns, ka grupā parādījās Bolins, bija Hjūzam). Pēdējais gan ne tik daudz ir dziesmu autors kā atbildīgs par albuma kopējo skanējumu, jo no visa ansambļa viņš bija galvenais fanka cienītājs, un "Come taste the band" ir ļoti fancīgs albums.
Diemžēl šis ir viens no tiem ierakstiem, kur vairāk var pastāstīt par tā tapšanas apstākļiem, nekā par tajā dzirdamo mūziku. Ja jau Mark III ierakstiem bija raksturīgs, ka tajos iztrūka daudzas šīs grupas labākās iezīmes, tad "Come taste the band" visi iepriekš novērotie trūkumi ir vēl izteiktāki. Kur ir grandiozi rifi? Kur ir zibensātras ģitāras solo partijas? Kur ir dziedātājs, kurš spiedz tā, it kā no tā būtu atkarīga viņa dzīvība? Kur ir Lorda izdomas pilnās klasiskās mūzikas iespaidotās pasāžas? Kur ir dzīvesprieks, kur ir enerģija? Ja Deep Purple ar šo albumu tiešām aicināja klausītājus "nogaršot grupu", jāatzīst, ka tās garša ir baisi neizteiksmīga.
Kā jau tas "Deep Purple" ir raksturīgs, ieraksts sākas ar tā ātrāko dziesmu - šoreiz tā ir "Comin` Home", kura gan nav īsti salīdzināma ar savām priekšgājējām, jo tā ir drīzāk ātrs bugijs, nevis kārtējais Deep Purple varoņeposs, un tā vien spiežas laukā grupas vēlme radīt vēl vienu "Speed King". Taču problēma šeit ir tajā, ka grupā nav vairāku no tiem ļaudīm, kas radīja īsto "Speed King".
Turpinājumā tāda ātruma vairs nebūs, melodiju vietā stāsies grūvs, melodijas būs vēl blāvākas un atcerēties un atšķirt katru "Dealer", "Lady Luck", "I Need Love".
Dzirdot to, cik neizteiksmīgs ir šis ieraksts, jāatzīst, ka grupai pamatīgi noveicās, ka Bolins visai drīz pēc tā tapšanas nomira no narkotiku pārdozēšanas un šādos apstākļos atlikušie grupas dalībnieki vairs nespēja saņemties turpināt slaukt jau pirms kāda laika sprāgušo āzi.
2010-10-21
comments powered by Disqus