Cousin, Cousine
Filma "Brālēns, māsīca" risina ļoti sadzīvē būtisku jautājumu - kāda pieeja ir tikumīgāka gadījumā, ja tu pārkāp laulību:
- ja tu to no savas otrās pusītes un apkārtējiem slēp?
- ja tu nekautrējies to atzīt visai pasaulei.
Kā apgalvo filmas galvenās varones Martas vīrs Paskāls, viņš ar visām savām septiņām mīļākajām ir tikumīgs cilvēks, jo viņš ar viņām tiekas paslepus un nevienam sejā savus sānsoļus nebāž, turklāt viņš ar to, ka viņam ir mīļākās tikai visiem liek saprast, cik ļoti viņš mīl savu sievu. Tikām Martas viedoklis ir nedaudz atšķirīgs. Savas mātes kāzās (jāpiezīmē, ka Martai ir milzīga ģimene, kurā pastāvīgi notiek kāzas un bēres, un visi iespējamie radinieki viens otru satiek tikai šajos divos pasākumos) Martu Paskāls atstāj uz visai ilgu laiku vienu, pats tikām devies auto izbraucienā uz krūmiem ar kādu visnotaļ seksīgu sievieti. Tikām šīs sievietes vīrs sadraudzējas ar Martu, un viņiem pamazām sāk veidoties ļoti intensīvas attiecības, kuras gan ilgstoši ir neseksuālas. Viņi pat apsolās viens otru mūžīgi mīlēt un būt kopā, bet tomēr viens ar otru negulēt, lai ar to šokētu apkārtējos. Taču pēc kāda laika, protams, izrādās, ka viņi nespēj bez tā iztikt, un tad viņi izlemj savas attiecības ne no viena neslēpt, par lielu šoku viņu otrajām pusēm, kuras gan ir vēl vairāk uz laulības pārkāpšanu kritušas, bet vismaz nekad nav to darījušas tik publiski. Un jāatzīst, ka pat man ar neapbruņotu aci ugunis, kas dzirkstī starp Mariju Kristīni Baro un Viktoru Lanū (galvenajiem varoņiem) ir ļoti labi saskatāmas. Un es nemaz nebrīnos, ka Baro par šo filmu saņēma Oskara nomināciju. Tāpat filma tika nominēta par labāko scenāriju un kā labākā filma svešvalodā.
Man jau patīk šādas amorālas filmas, turklāt šī filma tiešām var lepoties ar ļoti spēcīgu seksualitāti (ne tādā ziņā, ka te būtu daudz cleavage un tamlīdzīgi, bet tieši attiecībās starp varoņiem) un vieglu humoru.
- ja tu to no savas otrās pusītes un apkārtējiem slēp?
- ja tu nekautrējies to atzīt visai pasaulei.
Kā apgalvo filmas galvenās varones Martas vīrs Paskāls, viņš ar visām savām septiņām mīļākajām ir tikumīgs cilvēks, jo viņš ar viņām tiekas paslepus un nevienam sejā savus sānsoļus nebāž, turklāt viņš ar to, ka viņam ir mīļākās tikai visiem liek saprast, cik ļoti viņš mīl savu sievu. Tikām Martas viedoklis ir nedaudz atšķirīgs. Savas mātes kāzās (jāpiezīmē, ka Martai ir milzīga ģimene, kurā pastāvīgi notiek kāzas un bēres, un visi iespējamie radinieki viens otru satiek tikai šajos divos pasākumos) Martu Paskāls atstāj uz visai ilgu laiku vienu, pats tikām devies auto izbraucienā uz krūmiem ar kādu visnotaļ seksīgu sievieti. Tikām šīs sievietes vīrs sadraudzējas ar Martu, un viņiem pamazām sāk veidoties ļoti intensīvas attiecības, kuras gan ilgstoši ir neseksuālas. Viņi pat apsolās viens otru mūžīgi mīlēt un būt kopā, bet tomēr viens ar otru negulēt, lai ar to šokētu apkārtējos. Taču pēc kāda laika, protams, izrādās, ka viņi nespēj bez tā iztikt, un tad viņi izlemj savas attiecības ne no viena neslēpt, par lielu šoku viņu otrajām pusēm, kuras gan ir vēl vairāk uz laulības pārkāpšanu kritušas, bet vismaz nekad nav to darījušas tik publiski. Un jāatzīst, ka pat man ar neapbruņotu aci ugunis, kas dzirkstī starp Mariju Kristīni Baro un Viktoru Lanū (galvenajiem varoņiem) ir ļoti labi saskatāmas. Un es nemaz nebrīnos, ka Baro par šo filmu saņēma Oskara nomināciju. Tāpat filma tika nominēta par labāko scenāriju un kā labākā filma svešvalodā.
Man jau patīk šādas amorālas filmas, turklāt šī filma tiešām var lepoties ar ļoti spēcīgu seksualitāti (ne tādā ziņā, ka te būtu daudz cleavage un tamlīdzīgi, bet tieši attiecībās starp varoņiem) un vieglu humoru.
2010-11-10
comments powered by Disqus