Waitin` for the Night
Pēc Cherrie Currie un Jackie Fox aiziešanas no The Runaways, arī grupas menedžeris Kims Faulijs bija spiests atzīt, ka diez vai ilgtermiņā grupa varētu ienest milzīgu čupu naudas, kā rezultātā Faulija interese par grupu strauji samazinājās. Ja pirmajos divos albumos Faulijs bija arī galvenais dziesmu autors, tad "Waitin` for the Night" viņš piedalījies tikai 3 dziesmu saceršanā. Tikām par grupas galveno dziesmu autori kļuva Joan Jett, kura bija autore vai līdzautore 8 dziesmām no 10, kamēr pārējās divas dziesmas sacerēja Lita Forda.
Es biju gaidījis, ka bez Currie grupa būs pazaudējusi pēdējās spilgtās individualitātes pazīmes un pārvērtusies par totāli neizteiksmīgu ansambli, bet patiesībā nav tik slikti. Jā, Jett tā īsti vienatnē kā grupas vokāliste nevelk - ja iepriekš The Runaways tēls balstījās uz pretmetiem - maucīgi seksīgās Currie un klasiski roķīgās Jett, tad tagad Jett palikusi viena un arī saturiski grupas mūzika kļuvusi vienveidīgāka. Tomēr par totālu shlock grupa vēl nav pārvērtusies. Es neteiktu, ka šeit būtu daudz dziesmu, kas pat tādai visai pieticīgai grupai kā Runaways, būtu pelnījušas vietu grupas Best Of izlasē, bet vismaz daži gabali, kas izceļas uz pārējo fona, te ir. Pirmkārt, tā ir "Little Siter". Arī šī dziesma gan vairāk man atgādina Kimu Vaildu un nevis kārtīgos spalvaino veču grupējumus, bet tā tomēr ir gana lipīga, lai uz kādu laiciņu iesēstos atmiņā ar savu piedziedājumu "it`s too late to be kids in love, we`re the kids in hate".
Nākamā dziesma - "Wasted" - izklausās tieši tāpat kā "Little Sister" un vispār albums ir diezgan kaitinoši vienveidīgs un vienu tā dziesmu no otras atšķirt ir grūti. Varbūt vienīgi balādiskā "Waitin` for the Night" izceļas (uz negatīvo pusi), bet citādi jāsaka - "The Runaways" laikam tomēr ir tipiska viena albuma grupa, kam pirmajā reizē izdevās izteikt visu to labāko, kas grupai bija pa spēkam, bet tālāk tās attīstība gāja tikai uz leju. Un nekas, ka grupas dalībniecēm nāca klāt pieredze, bet pirmā albuma šarms bija droši vien tieši tā amatierismā un Kima Faulija netīrajos trikos, kamēr "Waitin` for the Night" ir vienkārši neizteiksmīgs rokmūzikas albums, par kuru neko īsti vairāk pateikt nevar.
Es biju gaidījis, ka bez Currie grupa būs pazaudējusi pēdējās spilgtās individualitātes pazīmes un pārvērtusies par totāli neizteiksmīgu ansambli, bet patiesībā nav tik slikti. Jā, Jett tā īsti vienatnē kā grupas vokāliste nevelk - ja iepriekš The Runaways tēls balstījās uz pretmetiem - maucīgi seksīgās Currie un klasiski roķīgās Jett, tad tagad Jett palikusi viena un arī saturiski grupas mūzika kļuvusi vienveidīgāka. Tomēr par totālu shlock grupa vēl nav pārvērtusies. Es neteiktu, ka šeit būtu daudz dziesmu, kas pat tādai visai pieticīgai grupai kā Runaways, būtu pelnījušas vietu grupas Best Of izlasē, bet vismaz daži gabali, kas izceļas uz pārējo fona, te ir. Pirmkārt, tā ir "Little Siter". Arī šī dziesma gan vairāk man atgādina Kimu Vaildu un nevis kārtīgos spalvaino veču grupējumus, bet tā tomēr ir gana lipīga, lai uz kādu laiciņu iesēstos atmiņā ar savu piedziedājumu "it`s too late to be kids in love, we`re the kids in hate".
Nākamā dziesma - "Wasted" - izklausās tieši tāpat kā "Little Sister" un vispār albums ir diezgan kaitinoši vienveidīgs un vienu tā dziesmu no otras atšķirt ir grūti. Varbūt vienīgi balādiskā "Waitin` for the Night" izceļas (uz negatīvo pusi), bet citādi jāsaka - "The Runaways" laikam tomēr ir tipiska viena albuma grupa, kam pirmajā reizē izdevās izteikt visu to labāko, kas grupai bija pa spēkam, bet tālāk tās attīstība gāja tikai uz leju. Un nekas, ka grupas dalībniecēm nāca klāt pieredze, bet pirmā albuma šarms bija droši vien tieši tā amatierismā un Kima Faulija netīrajos trikos, kamēr "Waitin` for the Night" ir vienkārši neizteiksmīgs rokmūzikas albums, par kuru neko īsti vairāk pateikt nevar.
2010-11-10
comments powered by Disqus