Kazhes pierakstu burtnīca

Lai arī es neaizgāju noskatīties Kino muzejā "Veļ Sīzifs akmeni" (ko es droši vien turpmāk daudz nožēlošu), vismaz vēl vienu Podnieka filmu noskatījies esmu - "Impērijas galu", kura 50 minūtēs pamatā iemūžinātas tās trīs dienas, kuru rezultātā Baltijas valstis de facto atguva neatkarību - no 1991.gada 19. līdz 21.augustam. Tās ir caurvītas ar epizodēm no Barikādem Rīgā, dziesmu svētkiem un visu ko citu, kas veidoja attiecīgo laikmetu, bet būtiskākais gan filmā, gan faktiskajā impērijas galā bija tieši tas, kas notika Maskavā tajās tris dienās. Kad norisinājās šie notikumi, es biju 7 gadus vecs un dabiski, ka mani šīs tēmas ne pārāk interesēja. Es zināju tikai to, ka mani vecāki bija par notiekošo šausmīgi bēdīgi, jo uzskatīja - ja šajā situācijā "sliktie" uzvarēs, tad viss pēdējos gados sasniegtais tiks anulēts un par jebkādu tālāku virzību uz brīvu Latviju varēs aizmirst. Jā, šobrīd man ir grūti iztēloties manus vecākus kā LNNK biedrus, bet bija arī tādi laiki, kad mamma mājas apstākļos uz rakstāmmašīnas štancēja aicinājumus neticēt Interfrontei. Nē, tā nav, ka mani vecāki būtu kļuvuši par Latvijas valstiskuma pretiniekiem vai kā tamlīdzīgi - bet iedomāties, ka viņi varētu balsot par Tēvzemiešu-vislatviešu apvienību, laikam jau nevaru.
Labi, tas šoreiz nebūtu būtiski. Kā jau Podniekam raksturīgi, filmā nav īpaši daudz runāšanas un nav kaut kāda vienota līnija, kuru veido aizkadra stāstījums, ja kāds runā - tad pa tiešo kamerā. Nezinu, cik labi šo filmu var uztvert cilvēks, kuram nav nekādu zināšanu par to, kas šajā pasaules galā notika tajā laikā, Bet cilvēkam, kurš to ir piedzīvojis - kaut vai ļoti agrīnā vecums - tas ir ļoti spēcīgs kino, turklāt vēl ar izteiksmīgu mūziku, lielisku operatoru darbu un tiešām gudru skatījumu. Ekselenti!
P.S. Nojaušu, ka biju šo filmu redzējis arī iepriekš.