Est-Ouest
Pagājuši tikai desmit gadi, bet iedomāties, ka mūsdienās varētu tikt uzņemta līdzīga filma kā "Austrumi-Rietumi" vairs nav iespējams. Kā gan būtu iespējams, ka filmā, kuras tapšanā piedalās ievērojami krievu kinematogrāfa ļaudis, tiktu negatīvā veidā atainota ne tikai Staļina laika padomju savienība, bet arī valsts Hruščova laikā, pēc "personības kulta" beigām? Un patiesībā - pat par Staļina laiku mūsdienās tā īsti vairs tik slikti izteikties nevar. Bet šajā filmā vēl var, jo tā tapa pirms-Putina ērā. Filma ir patiešām starptautiska - līdzās franču kino pārstāvēm Sandrīna Bonērai un Katrīnai Denēvai šeit piedalās ievērojami krievu aktieri - Oļegs Meņšikovs, Sergejs Bodrovs jaunākais, un arī ukraiņu (Bogdans Stupka).
Filmas darbība norisinās pēckara Ukrainas PSR, kurp pēc Staļina paustās "amnestijas" atgriežas kuģis ar krievu emigrantiem. Protams, kā jau to varētu gaidīt no Staļina, vairums repatriantu ātri vien nonāk lēģeros vai arī tiek nošauti uzreiz kā imperiālisma spiegi (jo kas gan cits, ja ne spiegs, varētu vēlēties atgriezties Padomju Savienībā?). Īpašā statusā repatriantu vidū ir jauns ārsts Aleksejs Golovins (Meņšikovs), kurš dzimtenē atgriežas ar savu sievu francūzieti Marī un dēlu Sergeju. Golovins padomju varai ir vajadzīgs, jo viņš ir lielisks ārsts, kamēr viņa ģimene tā īsti nevienam vajadzīga nav, it īpaši ievērojot to, ka Marī kā francūziete ir lieliska kandidatūra, lai viņu uzskatītut par imperiālistu spiedzi.
Ģimene tiek izmitināta komunālajā dzīvoklī, kur Marī ātri vien sadraudzējas ar tanti - dzīvokļa vecāko, kuras ģimenei dienās pirms revolūcijas šis dzīvoklis bija piederējis. Taču drīz vien tanti savāc NKVD vīri, un paliek tikai viņas mazdēls Saša, kuram viņa arī ir iemācījusi franču valodu un tiekšanos pēc brīvības.
Tikām grūtus laikus piedzīvo Mari un Alekseja laulība. Viņa vēlas izkļūt no padomiskā krātiņa, viņš saprot, ka tas nav tik viegli, un pamazām veido veiksmīga padomju mediķa karjeru. Viņš uz kādu laiku izvācas no sievas un dzīvo ar kaimiņu istabas informanti, viņa ieķeras jaunajā Sašā, kurš ir ļoti talantīgs peldētājs un varētu aizbēgt uz Rietumiem, ja viņu paņemtu uz kādu Eiropas vai Pasaules čempionātu (taču tas, protams, ir visai nereāli, jo viņa ģimenē bijis daudz "tautas ienaidnieku").
Filma nav tik tumša un depresīva, kā varētu domāt pēc mana apraksta. Tā, protams, nav viegla un komiska, bet vienlaikus smago stāstu tā pasniedz ļoti organiski un vienkārši, un godīgi. Tiešām lieliska filma.
Filmas darbība norisinās pēckara Ukrainas PSR, kurp pēc Staļina paustās "amnestijas" atgriežas kuģis ar krievu emigrantiem. Protams, kā jau to varētu gaidīt no Staļina, vairums repatriantu ātri vien nonāk lēģeros vai arī tiek nošauti uzreiz kā imperiālisma spiegi (jo kas gan cits, ja ne spiegs, varētu vēlēties atgriezties Padomju Savienībā?). Īpašā statusā repatriantu vidū ir jauns ārsts Aleksejs Golovins (Meņšikovs), kurš dzimtenē atgriežas ar savu sievu francūzieti Marī un dēlu Sergeju. Golovins padomju varai ir vajadzīgs, jo viņš ir lielisks ārsts, kamēr viņa ģimene tā īsti nevienam vajadzīga nav, it īpaši ievērojot to, ka Marī kā francūziete ir lieliska kandidatūra, lai viņu uzskatītut par imperiālistu spiedzi.
Ģimene tiek izmitināta komunālajā dzīvoklī, kur Marī ātri vien sadraudzējas ar tanti - dzīvokļa vecāko, kuras ģimenei dienās pirms revolūcijas šis dzīvoklis bija piederējis. Taču drīz vien tanti savāc NKVD vīri, un paliek tikai viņas mazdēls Saša, kuram viņa arī ir iemācījusi franču valodu un tiekšanos pēc brīvības.
Tikām grūtus laikus piedzīvo Mari un Alekseja laulība. Viņa vēlas izkļūt no padomiskā krātiņa, viņš saprot, ka tas nav tik viegli, un pamazām veido veiksmīga padomju mediķa karjeru. Viņš uz kādu laiku izvācas no sievas un dzīvo ar kaimiņu istabas informanti, viņa ieķeras jaunajā Sašā, kurš ir ļoti talantīgs peldētājs un varētu aizbēgt uz Rietumiem, ja viņu paņemtu uz kādu Eiropas vai Pasaules čempionātu (taču tas, protams, ir visai nereāli, jo viņa ģimenē bijis daudz "tautas ienaidnieku").
Filma nav tik tumša un depresīva, kā varētu domāt pēc mana apraksta. Tā, protams, nav viegla un komiska, bet vienlaikus smago stāstu tā pasniedz ļoti organiski un vienkārši, un godīgi. Tiešām lieliska filma.
2011-01-05
comments powered by Disqus