Today!
Ar šo ierakstu ir pieņemts uzskatīt, ka sākās "Beach Boys" nobriedušais periods - kad meitenes un sērfošanu Braiena Vilsona vērtību skalā sāka aizstāt eksistenciālāki jautājumi. Skatoties no mūsdienām, šis ieraksts neko nopietns un filosofisks droši vien nešķiet, bet jāņem vērā konteksts, kad tas tika radīts. "Beach Boys" tikai nesen bija izdevies atbrīvoties no sava menedžera - tētuka, kurš, cik var saprast, bija apmēram tikpat jauks tipāžs kā Elvisa pulkvedis. Viņu sīvākie konkurenti bītli uz šo laiku bija klajā laiduši "Beatles for Sale", kas arī nav nekāds super nopietnais ieraksts. Un pat Bobs Dilans vēl nebija šokējis pasauli ar savu elektrificēšanos. Līdz ar to būtu naivi gaidīt, ka grupa, kas vēl pirms pāris mēnešiem izdevusi savu "Christmas album" pēkšņi vienā mirklī būs pārvērtusies līdz nepazīšanai un radījusi patiešām nopietnas mūzikas ierakstu.
Vienlaikus šis ieraksts tomēr ir salīdzinoši nopietns - vismaz tā otrā puse sastāv no balādēm, kuras pilnīgi noteikti ir ievērojami ambiciozākas gan tekstuāli, gan melodiju ziņā, nekā šīs grupas iepriekšējie veikumi. Turklāt šajās balādēs jau parādās daudz kas no tā, kam būs lemts noteikt grupas īstā šedevra - "Pet Sounds" - skanējumu, proti, stīgu un pūšamo instrumentu klātbūtne un daudz pilnvērtīgāki aranžējumi kā agrāk.
Interesanti, ka nevienā vienīgā šī ieraksta dziesmā netiek pieminēta sērfošana, lai gan citādi dziesmu saturs nav sevišķi pārsteidzošs, un tajās parādās gan Braienam tik raksturīgā pusaudžu mīlestības tēma ("I`m so young" pēc savas būtības ir ļoti līdzīga "Wouldn`t it be nice"), tusēšana ("Dance Dance Dance"), vispār pusaudža dzīves jautājumi ("When I Grow Up").
Lai šādu mūziku baudītu, ir jāņem vērā, ka Beach Boys dziesmas gandrīz nekad nav bijušas sevišķi "cietas" un ka tās ir ļoti popsīgas un saulainas, bez tumšās puses klātbūtnes. Skaistas vokālu harmonijas, reizēm - dažādi melodiskie āķi un tamlīdzīgas lietas šeit, protams, neiztrūkst, bet šī nav gluži rokmūzika, un jāatzīst, ka raupjuma skalā The Who > The Rolling Stones > The Beatles > ... > The Beach Boys. Vismaz "rock out with my cock out" noteikti nav tas, kas padarīja brāļus Vilsonus (un brālēnu Lovu) slavenus. Taču savā saulainā sērfroka stilā "Today!" ir lielisks albums, kurā turklāt visas dziesmas, izņemot divas, uzrakstījuši paši grupas dalībnieki. Kas šajā ierakstā īsti nerullē, ir viena no grupas zināmākajiem singliem "Help me Rhonda" sākotnējā versija, kas nav super veiksmīgi aranžēta, un ierakstu noslēdzošā interviju kolāža "Bull Session with the Big Daddy" - ja ievēro to, ka ieraksts kopumā ir īsāks par 30 minūtēm, tad tas, ka no tām divas minūtes ir neinteresanta muldēšana, nav liels pluss. Tikām pie plusiem var pieskaitīt uzreiz visu "miniopusu" no piecām balādēm, un no pirmās ieraksta puses "When I Grow Up" un "Dance, Dance, Dance". Kas ir droši - šī nav tāda mūzika, par kuras klausīšanos tu varētu lepoties un stilot, ka tu, redz, klausies "Today!", jo šī ieraksta novērtēšanai ir nepieciešams iepriekš paskaidrot, kāpēc tieši tas ir ievērojams, bet sava laika kontekstā, tas ir tiešām labs.
Vienlaikus šis ieraksts tomēr ir salīdzinoši nopietns - vismaz tā otrā puse sastāv no balādēm, kuras pilnīgi noteikti ir ievērojami ambiciozākas gan tekstuāli, gan melodiju ziņā, nekā šīs grupas iepriekšējie veikumi. Turklāt šajās balādēs jau parādās daudz kas no tā, kam būs lemts noteikt grupas īstā šedevra - "Pet Sounds" - skanējumu, proti, stīgu un pūšamo instrumentu klātbūtne un daudz pilnvērtīgāki aranžējumi kā agrāk.
Interesanti, ka nevienā vienīgā šī ieraksta dziesmā netiek pieminēta sērfošana, lai gan citādi dziesmu saturs nav sevišķi pārsteidzošs, un tajās parādās gan Braienam tik raksturīgā pusaudžu mīlestības tēma ("I`m so young" pēc savas būtības ir ļoti līdzīga "Wouldn`t it be nice"), tusēšana ("Dance Dance Dance"), vispār pusaudža dzīves jautājumi ("When I Grow Up").
Lai šādu mūziku baudītu, ir jāņem vērā, ka Beach Boys dziesmas gandrīz nekad nav bijušas sevišķi "cietas" un ka tās ir ļoti popsīgas un saulainas, bez tumšās puses klātbūtnes. Skaistas vokālu harmonijas, reizēm - dažādi melodiskie āķi un tamlīdzīgas lietas šeit, protams, neiztrūkst, bet šī nav gluži rokmūzika, un jāatzīst, ka raupjuma skalā The Who > The Rolling Stones > The Beatles > ... > The Beach Boys. Vismaz "rock out with my cock out" noteikti nav tas, kas padarīja brāļus Vilsonus (un brālēnu Lovu) slavenus. Taču savā saulainā sērfroka stilā "Today!" ir lielisks albums, kurā turklāt visas dziesmas, izņemot divas, uzrakstījuši paši grupas dalībnieki. Kas šajā ierakstā īsti nerullē, ir viena no grupas zināmākajiem singliem "Help me Rhonda" sākotnējā versija, kas nav super veiksmīgi aranžēta, un ierakstu noslēdzošā interviju kolāža "Bull Session with the Big Daddy" - ja ievēro to, ka ieraksts kopumā ir īsāks par 30 minūtēm, tad tas, ka no tām divas minūtes ir neinteresanta muldēšana, nav liels pluss. Tikām pie plusiem var pieskaitīt uzreiz visu "miniopusu" no piecām balādēm, un no pirmās ieraksta puses "When I Grow Up" un "Dance, Dance, Dance". Kas ir droši - šī nav tāda mūzika, par kuras klausīšanos tu varētu lepoties un stilot, ka tu, redz, klausies "Today!", jo šī ieraksta novērtēšanai ir nepieciešams iepriekš paskaidrot, kāpēc tieši tas ir ievērojams, bet sava laika kontekstā, tas ir tiešām labs.
2011-01-19
comments powered by Disqus