Himalaya
Savu ceļojumu ar 100 filmām apkārt pasaulei es noslēdzu Nepālā - vienā no tām valstīm, kuras kādreiz noteikti gribētos apskatīt arī personīgi, nevis tikai filmās. Un jāatzīst, ka šis bija perfektākais noslēgums šādam ceļojumam, kādu vien var iedomāties. Filma "Himalaji" ir vienīgais kaut cik vērā ņemamais kino darbs, kas tapis Nepālā, filma pat tikusi pie Oskara nominācijas kā labākā filma svešvaloda (piekāpjoties Almadovara "Viss par manu māti").
Arī pati filma stāsta par ceļu - par to, kā maza ciemata iedzīvotāji dodas savā ikgadējā pārgājienā pāri kalniem, vedot pārdot sāli, kas viņiem nodrošinātu iztiku līdz nākamajam gadam. Pārgājiens ir grūts, un vēl grūtāku visu dara tas, ka iepriekšējās karavānas gājiena laikā nelaimes gadījumā gājis bojā ciema vecākā dēls, un jaunais līderis Karma, kuram tagad vajadzētu pārņemt vadību, nebauda ciema vecākā Tinles uzticību. Plus Karma neuzticas spriedumam, ko izteikuši lamas, par to, kurā dienā karavānai jādodas ceļā, un ciematā notiek šķelšanās, kuras rezultātā atsevišķos datumos dodas Karma ar saviem sekotājiem un Tinle (kurš nav gājis ar karavānu daudzus gadus, jo ir vecs vīrs) ar citiem savas paaudzes vīriem.
Taču negaidi no šīs filmas pārmērīgu dramatiku - tā ir austrumu filma ar lēnām un majestātiskām ainām, filma, kur visas lomas atveido īsti ciemu iedzīvotāji, lamas un vecajie - nekādu tev aktieru un nekādas iejušanās lomās. Viss ir ļoti dabisks un iespaidīgs. Šī nav tāda filma, kurā būtu iespējami negaidīti sižeta pavērsieni un pēkšņas atklāsmes - tas ir vienkāršs stāsts, kas ir jau gadsimtiem un varbūt pat gadu tūkstošiem vecs, kas vēsta par izdzīvošanas cīņu skarbos apstākļos, un kaut kādā mērā es pat teiktu, ka šī filma ir ekvivalents "March of the Penguins" - ar to vien atšķirību, ka šīs filmas varoņi ir cilvēki un filma nepretendē uz dokumentālas statusu. Pilnīgi noteikti, ja tu sadomā šo filmu skatīties, pacenties to dabūt augstā kvalitāte, jo šajā filmā ir ļoti liela nozīme tam, cik asi un spēcīgi viss ir uzfilmēts. Te gan jāpiezīmē, ka cilvēki aiz kameras šajā filmā lielākoties nav nepālieši, bet gan francūži (iespējams - tieši no turienes līdzība ar "Pingvīnu" filmu), un tās režisors Ēriks Valī ir ievērojams fotogrāfs, kas specializējas uz Himalajiem; tāpat filmas operatori ir pieredzējuši francūži, kas strādājuši pie daudzām lielbudžeta filmām - līdz ar to šajā filmā Nepālas skarbā daba un ne mazāk skarbie cilvēki mums tiek parādīti tehniski perfekti un noslīpēti - skaidrs, ka tīri tehniski šādas kvalitātes kino paši nepālieši neuztaisītu, un filma ļoti labi apvieno abu pasauļu iespējas.
Tas, vai tev šī filma varētu patikt, ir ļoti atkarīgs no tavas gaumes un attieksmes pret šādam lēnām mierpilnām filmām - šis pilnīgi noteikti nav kaut kas līdzīgs "Tron" vai "Hangover", ar to tev būtu jārēķinās.
Arī pati filma stāsta par ceļu - par to, kā maza ciemata iedzīvotāji dodas savā ikgadējā pārgājienā pāri kalniem, vedot pārdot sāli, kas viņiem nodrošinātu iztiku līdz nākamajam gadam. Pārgājiens ir grūts, un vēl grūtāku visu dara tas, ka iepriekšējās karavānas gājiena laikā nelaimes gadījumā gājis bojā ciema vecākā dēls, un jaunais līderis Karma, kuram tagad vajadzētu pārņemt vadību, nebauda ciema vecākā Tinles uzticību. Plus Karma neuzticas spriedumam, ko izteikuši lamas, par to, kurā dienā karavānai jādodas ceļā, un ciematā notiek šķelšanās, kuras rezultātā atsevišķos datumos dodas Karma ar saviem sekotājiem un Tinle (kurš nav gājis ar karavānu daudzus gadus, jo ir vecs vīrs) ar citiem savas paaudzes vīriem.
Taču negaidi no šīs filmas pārmērīgu dramatiku - tā ir austrumu filma ar lēnām un majestātiskām ainām, filma, kur visas lomas atveido īsti ciemu iedzīvotāji, lamas un vecajie - nekādu tev aktieru un nekādas iejušanās lomās. Viss ir ļoti dabisks un iespaidīgs. Šī nav tāda filma, kurā būtu iespējami negaidīti sižeta pavērsieni un pēkšņas atklāsmes - tas ir vienkāršs stāsts, kas ir jau gadsimtiem un varbūt pat gadu tūkstošiem vecs, kas vēsta par izdzīvošanas cīņu skarbos apstākļos, un kaut kādā mērā es pat teiktu, ka šī filma ir ekvivalents "March of the Penguins" - ar to vien atšķirību, ka šīs filmas varoņi ir cilvēki un filma nepretendē uz dokumentālas statusu. Pilnīgi noteikti, ja tu sadomā šo filmu skatīties, pacenties to dabūt augstā kvalitāte, jo šajā filmā ir ļoti liela nozīme tam, cik asi un spēcīgi viss ir uzfilmēts. Te gan jāpiezīmē, ka cilvēki aiz kameras šajā filmā lielākoties nav nepālieši, bet gan francūži (iespējams - tieši no turienes līdzība ar "Pingvīnu" filmu), un tās režisors Ēriks Valī ir ievērojams fotogrāfs, kas specializējas uz Himalajiem; tāpat filmas operatori ir pieredzējuši francūži, kas strādājuši pie daudzām lielbudžeta filmām - līdz ar to šajā filmā Nepālas skarbā daba un ne mazāk skarbie cilvēki mums tiek parādīti tehniski perfekti un noslīpēti - skaidrs, ka tīri tehniski šādas kvalitātes kino paši nepālieši neuztaisītu, un filma ļoti labi apvieno abu pasauļu iespējas.
Tas, vai tev šī filma varētu patikt, ir ļoti atkarīgs no tavas gaumes un attieksmes pret šādam lēnām mierpilnām filmām - šis pilnīgi noteikti nav kaut kas līdzīgs "Tron" vai "Hangover", ar to tev būtu jārēķinās.
2011-03-10
comments powered by Disqus