Pareizi uzlidot
Filmu "Pareizi uzlidot" caurvij vadmotīvs Ivara Beitāna dzīves vadmotīvs - Latvija var! Mēs spējam pārsteigt pasauli. Mums izdosies. Galvenais ir ticēt pašu spēkiem un darīt, nevis tukši gvelzt.
Labi rūkts! Žēl tikai, ka Sandra Jūras režisētā filma ne pārāk labi atbilst tiem principiem, kurus deklarējis Beitāns. Nē, nav gluži tā, ka filma būtu viena vienīga gaušanās iz kategorijas "ko nu mēs, mēs jau maza tautiņa", bet vienlaikus - vai šī būtu filma, ar ko pārsteigt pasauli? Vai "Pareizi uzlidot" būs tas neticamais Latvijas kino produkts, kurš pēkšņi ņems un atpelnīs tajā ieguldītos līdzekļus? Sauc mani par īdētāju, bet tā nebūs.
Sāksim kaut vai ar to, ka filma no skatītāja prasa lielu daudzumu priekšzināšanu gan par to, kas ir "Aerodium", gan par visu epopeju ar potenciālo šantāžas lietu Šanhajā. Manuprāt, dokumentālais kino parasti izceļas ar to, ka tajā tiek pietiekoši skaidri izklāstīts notiekošais un skatītājam nav kā Deivida Linča filmās jāmēģina uzminēt, ko patiesībā filmas veidotāji ir domājuši ar šo vai citu ainu un kādu tas veido ainu kopsakarā. Tikām "Pareizi uzlidot" diezgan izteikti izlaiž dažādus būtiskus notikumus (netika uzfilmēts nepieciešamais materiāls?), to vietā iestarpinot iestudētas ainas no Ivara Beitāna bērnības, kas pamatā paredzētas, lai parādītu skatītājiem, cik viņš vienmēr ir bijis ciets un patstāvīgs. Labi vēl, ka pionieru ainā mazais Beitāns publiski nesagrauj Padomju Savienību. Iespējams, arī pionieriem un sprādzienam skurstenī šajā filmā vieta atrastos, taču tās būtu vajadzējis padarīt ticamākas, mazāk teatrālas un samākslotas.
Es nebūt neuzskatu, ka dokumentālajam kino ir jābūt neitrālam un jāparāda notikumi no visām pusēm. Līdz ar to tas apstāklis, ka "Pareizi uzlidot" Beitāna/Ozola konfliktu ataino izteikti no Beitāna puses, man problēmas nesagādā. Filmai var būt sava pozīcija, un ja tā ir pasniegta pārliecinoši - un šajā filmā es varēju noticēt, ka Beitāns ir labais un Ozols - sliktais, tad tai pārmetumus par angažētību izteikt ir nevietā.
Kad sākās "Pareizi uzlidot" kinoteātra zālē ar diviem skatītājiem, mani bija pārņēmušas nopietnas šaubas par to, vai bija vērts veltīt šai filmai savu laiku. Nepilnās 80 minūtēs filma mani spēja pārliecināt, ka skatīties to bija vērts. Varu tikai uzslavēt Raimonda Tigula radīto filmas mūziku, radoši uzņemtās lidošanas ainas un ieskatu Ķīnas biznesa pamatos.
Līdz ar to man radās iespaids, ka par šedevru "Pareizi uzlidot" neļāva kļūdas, kas pielaistas montāžas telpā. Skaidri var redzēt - bija safilmēts labs materiāls, vismaz kaut kādā brīdī bija skaidra vīzija, par ko šai filmai ir jākļūst, un bija Tigula mūzika, kura varēja radīt drošus gaisa tiltus starp atsevišķajām ainām. Taču vajadzēja komandā pieaicināt nevis gudro vīru ieteikto ķīnieti, bet gan kādu ar "Aerodium" un EXPO nesaistītu cilvēku, kas spētu novērtēt, pie kuras epizodes nepieciešams uzkavēties nedaudz ilgāk, bet kuru vajadzētu ar drošu roku griezt laukā.
Piezīme: apraksts sākotnēji publicēts sadaļā DELFI Aculiecinieks (bet tā autors jebkurā gadījumā esmu es).
Labi rūkts! Žēl tikai, ka Sandra Jūras režisētā filma ne pārāk labi atbilst tiem principiem, kurus deklarējis Beitāns. Nē, nav gluži tā, ka filma būtu viena vienīga gaušanās iz kategorijas "ko nu mēs, mēs jau maza tautiņa", bet vienlaikus - vai šī būtu filma, ar ko pārsteigt pasauli? Vai "Pareizi uzlidot" būs tas neticamais Latvijas kino produkts, kurš pēkšņi ņems un atpelnīs tajā ieguldītos līdzekļus? Sauc mani par īdētāju, bet tā nebūs.
Sāksim kaut vai ar to, ka filma no skatītāja prasa lielu daudzumu priekšzināšanu gan par to, kas ir "Aerodium", gan par visu epopeju ar potenciālo šantāžas lietu Šanhajā. Manuprāt, dokumentālais kino parasti izceļas ar to, ka tajā tiek pietiekoši skaidri izklāstīts notiekošais un skatītājam nav kā Deivida Linča filmās jāmēģina uzminēt, ko patiesībā filmas veidotāji ir domājuši ar šo vai citu ainu un kādu tas veido ainu kopsakarā. Tikām "Pareizi uzlidot" diezgan izteikti izlaiž dažādus būtiskus notikumus (netika uzfilmēts nepieciešamais materiāls?), to vietā iestarpinot iestudētas ainas no Ivara Beitāna bērnības, kas pamatā paredzētas, lai parādītu skatītājiem, cik viņš vienmēr ir bijis ciets un patstāvīgs. Labi vēl, ka pionieru ainā mazais Beitāns publiski nesagrauj Padomju Savienību. Iespējams, arī pionieriem un sprādzienam skurstenī šajā filmā vieta atrastos, taču tās būtu vajadzējis padarīt ticamākas, mazāk teatrālas un samākslotas.
Es nebūt neuzskatu, ka dokumentālajam kino ir jābūt neitrālam un jāparāda notikumi no visām pusēm. Līdz ar to tas apstāklis, ka "Pareizi uzlidot" Beitāna/Ozola konfliktu ataino izteikti no Beitāna puses, man problēmas nesagādā. Filmai var būt sava pozīcija, un ja tā ir pasniegta pārliecinoši - un šajā filmā es varēju noticēt, ka Beitāns ir labais un Ozols - sliktais, tad tai pārmetumus par angažētību izteikt ir nevietā.
Kad sākās "Pareizi uzlidot" kinoteātra zālē ar diviem skatītājiem, mani bija pārņēmušas nopietnas šaubas par to, vai bija vērts veltīt šai filmai savu laiku. Nepilnās 80 minūtēs filma mani spēja pārliecināt, ka skatīties to bija vērts. Varu tikai uzslavēt Raimonda Tigula radīto filmas mūziku, radoši uzņemtās lidošanas ainas un ieskatu Ķīnas biznesa pamatos.
Līdz ar to man radās iespaids, ka par šedevru "Pareizi uzlidot" neļāva kļūdas, kas pielaistas montāžas telpā. Skaidri var redzēt - bija safilmēts labs materiāls, vismaz kaut kādā brīdī bija skaidra vīzija, par ko šai filmai ir jākļūst, un bija Tigula mūzika, kura varēja radīt drošus gaisa tiltus starp atsevišķajām ainām. Taču vajadzēja komandā pieaicināt nevis gudro vīru ieteikto ķīnieti, bet gan kādu ar "Aerodium" un EXPO nesaistītu cilvēku, kas spētu novērtēt, pie kuras epizodes nepieciešams uzkavēties nedaudz ilgāk, bet kuru vajadzētu ar drošu roku griezt laukā.
Piezīme: apraksts sākotnēji publicēts sadaļā DELFI Aculiecinieks (bet tā autors jebkurā gadījumā esmu es).
2011-05-10
comments powered by Disqus