Kazhes pierakstu burtnīca

Šo filmu Liene sākumā negribēja skatīties, jo tā esot "pārāk perversa". Pēc tam, kad bijām to noskatījušies, viņa atzina, ka filma nemaz nebija perversa, un pauda sašutumu par to, ka kāds bija apgalvojis, ka tā tāda esot. Protams, beigās izrādijās, ka tas kāds ir Liene pati :)
Kā jau var viegli nojaust, šī filma ir ekranizācija vienam no populārakajiem Haruki Muramaki romāniem, kurš man gan sevišķi nepatika, jo lasīju to būdams vēl pārmērīgi zaļš gurķis. Filma gan jāatzīst, ka no grāmatas satura atstāj ļoti maz - šķiet, ka tās 130 minūtēs ir izstāstīti kādi 10% grāmatas satura un patiesībā no filmas saprast galvenā varoņa emocijas var tikai visai ierobežotā mērā. Plus vēl vismaz filmas sākuma daļa ir drusku haotiska. Tomēr tuvāk vidum filma sāk kļūt koncentrētāka un skatāmāka, kas ir pluss, lai arī kopumā tā nekādi nav nosaucama par perfektu ekranizāciju.
Protams, kā tāda japāņu filmu noskaņa man patīk, un patīk man arī tas, kā šajā filmā tiek izmantota mūzika. Man patika filma vizuāli, bet saturiski... kaut kāda drusku patukša tā šķita, kaut kāda līdz galam nenonostrādāta un pašu veidotāju neizprasta. Protams, ja tu esi Murakami cienītājs, tev честь объязывает šo filmu noskatīties, bet tas nebūt negarantē, ka tev tā arī patiks.