Kazhes pierakstu burtnīca

Es pat neatceros, kopš kura laika šis ieraksts katru dienu pāris reizes noskan manās austiņās - nekādi nevarēju saņemties par to uzrakstīt, un tālab nevarēju sākt klausīties kaut ko citu. Sauc to par mazohismu, slinku pedantismu vai kā citādi, bet fakti ir likti galdā.
Nezinu, vai esmu tev kādreiz kaut ko stāstījis par grupu Madness, droši vien jau ka nē - jo es pats neesmu nekāds dižais tās pazinējs. Līdz šim neko citu kā tās labāko dziesmu izlases klausījies nebiju, un manās acīs Madness diskogrāfija pamatā sastāvēja no 3 dziesmām - "House of Fun", "Our House" un "It Must Be Love". Izrādījās, ka tā gluži nav, jo "Madness" primāri tomēr "Madness" jeb tā dziesma, kuru Roberts Gobziņš ierakstīja ar nosaukumu "Mednis".
Jau savā debijas ierakstā "Madness" ir atklājuši to formulu, uz kuras balstījās visa šīs grupas tālākā karjera - popmūzikas un ska apvienojums ar lielu uzsvaru uz pūšamajiem instrumentiem, mazliet jokainiem un ne pārāk nopietniem tekstiem un lielu dzīvesprieka devu. Šāda recepte grupai Lielbritānijā deva straujus panākumus - šis albums albumu topā sasniedza otro vietu, veiksmīgi hiti bija "One Step Beyond" un "My Girl". Iespējams, ka pirms dažiem gadiem man šis ieraksts būtu paticis labāk nekā tagad, bet 2011.gada Kzh par šo ierakstu žēlosies, ka tajā spēlētais ska, lai arī ir aicina klausītāju iesaistīties dejās, nav pietiekami traks un maniakāls - manai gaumei prasītos to visu ievērpt mazliet pancīgākā mērcē, padarīt vēl drusku lecīgāku un nekaunīgāku, citādi tādu ska, kā spēlē Madness, tu vari droši atskaņot arī vecmāmiņai, un pārāk daudz kas šajā ierakstā izklausās vairāk pēc "novelty act" un mazāk pēc puslīdz nopietnas mūzikas.