Kazhes pierakstu burtnīca

Ja ir kāda super ietekmīga latviešu grupa, kuras ilgtermiņa popularitāti man nekad nav izdevies saprast, tad šīs grupas nosaukums noteikti ir "Līvi". Oficiāli Liepājroka leģendām apvītākajam kolektīvam šobrīd aprit jau 35 gadi (pēc Groduma nāves gan skaitās, ka grupa ir pārstājusi eksistēt, bet man nepavisam nav pārliecības, ka tā tas mūžam), bet vienlaikus paliekoša (ierakstu formā) materiāla grupa ir radījusi visai maz - padomju laikos ar ierakstīšanās iespējām bija tā, kā bija, bet jaunākajā ērā, šķiet, nekad nav bijis tāds periods, kad visi grupas dalībnieki pietiekami ilgi būtu tādā kondīcijā, lai vispār varētu ierakstīties.
Lai arī, šķiet, esmu dzirdējis, ka Līvu radoši interesantākais periods bija laikos, kad grupas vokālists bija Ēriks Ķiģelis (proti - līdz viņa nāvei 1985.gadā), nav īsti skaidrības, vai mūsdienās ir kādi veidi, kā to vispār novērtēt - neviena studijas albuma no šīs ēras nav un vienīgais, ko man izdevās atrast, kas tapis Ķiģeļa ērā, ir kāds 1983.gada koncerts Lauksaimniecības Universitātes telpās, kas izceļas ar šausmīgu ieraksta kvalitāti. Tiesa, šajā ierakstā ir atrodama liela vēlāk albumā "Iedomu pilsēta" nonākušu skaņdarbu, tādējādi vismaz var teikt, ka šīs dziesmas lielākoties ir vēl Ķiģeļa ērā radušās (vismaz sešas no deviņām).
Nezinu, kādu mūziku "Līvi" spēlēja savas darbības pirmajos gados, bet 1986.gadā tā vien šķiet, ka viņu spēlētā mūzika diezgan precīzi atbilda tā laika visai populārajām rokmūzikas tendencēm arī rietumu pasaulē - vārdu "pūdeļroks" šeit noteikti var minēt, un kopumā viss šis materiāls ir tāds visai primitīvi "episks" - tāds drusku sviestains, izmantojot gan roka klasikas paņēmienus (ietekme no "Black Sabbath" un "Deep Purple" nav noliedzama, ja kas - arī "Queen" klātbūtne ir visai spēcīga, turklāt šīs grupas gadījumā - tieši tās draņķīgāko tendenču), gan astoņdesmito gadu tendences ar sintezatora skaņām, kas brīžam liek pat piesaukt "Ghost Busters" vadmotīvu. Jāatzīst, ka "Līvu" spēlētā mūzika ir visai spēcīgi šlāgeriska un līdz ar to - mākslinieciski visai apšaubāmas kvalitātes, un droši vien liela daļa šīs grupas nozīmīguma saistās ar tās statusu tajos laikos un tās (tam laikam) drosmīgajiem tekstiem, kamēr muzikāli, manuprāt, atšķirība starp "Līviem" un Raimonda Paula estrādes veikumiem nav tik liela - aranžējumi, protams, ir citi, un Virga nemaz neizklausās pēc Allas Pugačovas, taču principi lielā mērā ir tie paši.
No skaņdarbiem šajā ierakstā, kas man patīk labāk kā pārējie, droši vien varētu minēt ievadošo instrumentālo skaņdarbu "Mazais Sapnītis" un tituldziesmu "Iedomu pilsēta", kura gan izklausās drusku pārmērīgi "moderna" - proti, izklausās pēc tipiska astoņdesmito gadu veikuma.
Korekcija: mazliet vairāk palasot sanāk, ka šajā ierakstā piedalās ne vien Ķiģelis, bet arī Igo, kurš vēl nav atstājis grupu, jo albums, protams, ierakstīts ievērojamu laiku pirms tā nākšanas klajā.