Barney`s Version
Pirms vairākiem (nu jau laikam korekti būtu teikt - pirms daudziem) gadiem es biju pat kaut kādā mērā aizrāvies ar filmām, kurās spēlē Paul Giamatti - American Splendor, Sideways, Sin City, un patiesībā - ne bez iemesla, jo tā jau laikam ir, ka tie aktieri, kurus filmās neņem viņu neatvairāmā seksīguma dēļ, bet tālab, ka viņi ir labi aktieri, parasti arī piedalās gana interesantos projektos, un "Barney`s Version" noteikti tāds ir.
Filma vairākumu gadu desmitu garumā seko kādam Montreālas ebrejam un viņa mūža mīlas stāstam ar skaisto Mirjamu. Viņi iepazīstas Bārnija kāzās (turklāt - jau otrajās), no kurām Bārnijs aizbēg un atzīstas Mirjamai mīlestībā, ko viņa nekādi nevar pieņemt ("Tu mani nemaz nepazīsti. Mēs tikai pirms mirkļa iepazināmies - tavās kāzās!"), bet Bārnijs savus trūkumus kompensē ar pacietību, neatlaidību un neapstrīdamu mīlestību. Jāatzīst gan, ka trūkumu viņam arī nav maz - viņš daudz par daudz lieto alkoholu, daudz par daudz skatās hokeju, daudz par maz interesējas par citu cilvēku dzīvi, un par sava mūža arodu viņš izvēlas apšaubāmas kvalitātes TV ziepju operu veidošanu. Taču kaut kādā mērā var arī saprast, ko skaistās sievietes saskata šajā ne pārāk seksīgajā vīrieti ar šķidrajiem matiem.
Iespējams, no šīs filmas neko daudz mācīties nav iespējams, taču tās plusi ir gana ievērojami, lai es varētu tai piedot dziļuma trūkumu. Pirmkārt, aktierspēle - Džiamati šajā filmā ir vairāk nekā lielisks un veids, kādā viņš spēlē Bārnija iziešanu cauri dažādām dzīves fāzēm, ir super pārliecinošs - tādā mērā, ka es pat īsti filmas gaitā nespēju saprast, kurā brīdī tad mēs redzam Džiamati viņa īstajā vecumā - proti, visu laiku šķita, ka tieši tādos gados aktieris arī ir, kādos viņu rāda patlaban (tātad - neapšaubāmus komplimentus pelnījuši filmas grima mākslinieki). Plus - Bārnija tēvu spēlē Dastins Hofmans, kurš pārmaiņas pēc izlēmis piedalīties kādā labā filmā līdzās visiem nebeidzamajiem Fokeru stāstiem. Kas attiecas uz aktieriem - visai interesanti, ka šajā filmā piedalās arī Džeiks Hofmans - Dastina Hofmana dēls, bet spēlē viņš šeit - Bārnija dēlu, proti, sanāk, ka viņš ir mazdēls pats savam tēvam. Turpinot filmas labās iezīmes - uz Mordehaja Rihlera romāna balstītais scenārijs tā vien dzirkstī ļoti veiksmīgiem dialogiem. Plus - filmas skaņu celiņš arī ir lielisks. Īsi sakot - rekomendēju, filma sertificēta kā Vakardienas analītiķim patīkoša.
Filma vairākumu gadu desmitu garumā seko kādam Montreālas ebrejam un viņa mūža mīlas stāstam ar skaisto Mirjamu. Viņi iepazīstas Bārnija kāzās (turklāt - jau otrajās), no kurām Bārnijs aizbēg un atzīstas Mirjamai mīlestībā, ko viņa nekādi nevar pieņemt ("Tu mani nemaz nepazīsti. Mēs tikai pirms mirkļa iepazināmies - tavās kāzās!"), bet Bārnijs savus trūkumus kompensē ar pacietību, neatlaidību un neapstrīdamu mīlestību. Jāatzīst gan, ka trūkumu viņam arī nav maz - viņš daudz par daudz lieto alkoholu, daudz par daudz skatās hokeju, daudz par maz interesējas par citu cilvēku dzīvi, un par sava mūža arodu viņš izvēlas apšaubāmas kvalitātes TV ziepju operu veidošanu. Taču kaut kādā mērā var arī saprast, ko skaistās sievietes saskata šajā ne pārāk seksīgajā vīrieti ar šķidrajiem matiem.
Iespējams, no šīs filmas neko daudz mācīties nav iespējams, taču tās plusi ir gana ievērojami, lai es varētu tai piedot dziļuma trūkumu. Pirmkārt, aktierspēle - Džiamati šajā filmā ir vairāk nekā lielisks un veids, kādā viņš spēlē Bārnija iziešanu cauri dažādām dzīves fāzēm, ir super pārliecinošs - tādā mērā, ka es pat īsti filmas gaitā nespēju saprast, kurā brīdī tad mēs redzam Džiamati viņa īstajā vecumā - proti, visu laiku šķita, ka tieši tādos gados aktieris arī ir, kādos viņu rāda patlaban (tātad - neapšaubāmus komplimentus pelnījuši filmas grima mākslinieki). Plus - Bārnija tēvu spēlē Dastins Hofmans, kurš pārmaiņas pēc izlēmis piedalīties kādā labā filmā līdzās visiem nebeidzamajiem Fokeru stāstiem. Kas attiecas uz aktieriem - visai interesanti, ka šajā filmā piedalās arī Džeiks Hofmans - Dastina Hofmana dēls, bet spēlē viņš šeit - Bārnija dēlu, proti, sanāk, ka viņš ir mazdēls pats savam tēvam. Turpinot filmas labās iezīmes - uz Mordehaja Rihlera romāna balstītais scenārijs tā vien dzirkstī ļoti veiksmīgiem dialogiem. Plus - filmas skaņu celiņš arī ir lielisks. Īsi sakot - rekomendēju, filma sertificēta kā Vakardienas analītiķim patīkoša.
2011-09-08
comments powered by Disqus