The Man from Earth
Šī filma ir lielisks pierādījums tam, ka kino kvalitāte nav atkarīga tikai no filmas izgatavošanā izmantoto līdzekļu daudzuma. Par divsimt tūkstošiem dolāru uzņemtais "Cilvēks no Zemes" diezgan pārliecinoši pārspēj citus zinātniskās fantastikas veikumus, kuri uzņemti par desmitiem miljonu dolāru. Un kāpēc - tāpēc, ka šai filmai ir teju perfekts scenārijs, lieliskas idejas un saprātīgi pielietotas esošās iespējas.
Gandrīz visa filmas darbība norisinās vienā istabā, un arī pārējās ainas - turpat blakus, te tev nebūs lidojumu pa Piena ceļu, citplanētiešu un citu brīnumu. Visa filma ir kā viens vienīgs domu eksperiments - viens no tās varoņiem atklāj pārējiem, ka viņš ir 14000 gadus vecs, izbijis alu cilvēks, kas neizskaidrojamā veidā ir izdzīvojis līdz mūsdienām, lielu daļu civilizācijas vēstures piedzīvojis pats uz savas ādas. Tagad viņš pēc desmit gadiem, ko nostrādājis vietējā augstskolā, grasās doties tālāk, jo cilvēki jau ir ievērojuši, ka viņš mīklainā veidā nekļūst vecāks. Jautājums tikai ir - vai pārējie klātesošie noticēs Džona Oldmena apgalvojumiem vai arī viņi spēs atspēkot tos un pierādīt, ka viņš:
a) joko
b) ir traks
Tas principā arī ir viss, kas šajā filmā notiek, un pārsteidzošā kārtā neko vairāk arī nevajag. Un filma ir spēcīga par spīti acīmredzamiem aktierspēles fušieriem (skaidrs, ka nekādi ekstra klases aktieri tajā nepiedalās) un pilnīgi statiskai videi. Filmā ir daudz patiešām svaigi izspēlētu ideju - kaut vai Budas/Kristus līnija, doma, ka cilvēks, kas dzīvo mūžīgi, nebūs gudrāks par saviem gudrākajiem laikabiedriem, jo viņam pastāvīgi ir jāseko jaunākajiem zinātnes sasniegumiem un bieži viņa visas līdzšinējās zināšanas izrādās vieni vienīgi maldi; tas, ka viņa apgalvojumus uz vietas nav iespējams ne pierādīt, ne atspēkot, jo viņa zināšanas vai nu sakrīt ar vēstures grāmatās atrodamajām vai arī runā tām pretī - un neviens no šiem gadījumiem nevar kalpot par pierādījumu jebkam. Kā jau saku - ar visu savu it kā kokainumu filma ir pārsteidzoši dzīva, vitāla un aktuāla, un varbūt pat perfekta - vismaz es nevaru iedomāties neko tādu, ko tai pielikt vai atņemt (un, iespējams, viduvējā atktierspēle arī ir viens no tās panākumu elementiem). Nemaz nerunājot par filmas mārketinga stratēģiju, kad filmas veidotāji izteica pateicību torrentu tīklu izmantotājiem, kas bija veicinājuši filmas popularizāciju. Iespējams, labākā filmā, ko šogad esmu redzējis.
Gandrīz visa filmas darbība norisinās vienā istabā, un arī pārējās ainas - turpat blakus, te tev nebūs lidojumu pa Piena ceļu, citplanētiešu un citu brīnumu. Visa filma ir kā viens vienīgs domu eksperiments - viens no tās varoņiem atklāj pārējiem, ka viņš ir 14000 gadus vecs, izbijis alu cilvēks, kas neizskaidrojamā veidā ir izdzīvojis līdz mūsdienām, lielu daļu civilizācijas vēstures piedzīvojis pats uz savas ādas. Tagad viņš pēc desmit gadiem, ko nostrādājis vietējā augstskolā, grasās doties tālāk, jo cilvēki jau ir ievērojuši, ka viņš mīklainā veidā nekļūst vecāks. Jautājums tikai ir - vai pārējie klātesošie noticēs Džona Oldmena apgalvojumiem vai arī viņi spēs atspēkot tos un pierādīt, ka viņš:
a) joko
b) ir traks
Tas principā arī ir viss, kas šajā filmā notiek, un pārsteidzošā kārtā neko vairāk arī nevajag. Un filma ir spēcīga par spīti acīmredzamiem aktierspēles fušieriem (skaidrs, ka nekādi ekstra klases aktieri tajā nepiedalās) un pilnīgi statiskai videi. Filmā ir daudz patiešām svaigi izspēlētu ideju - kaut vai Budas/Kristus līnija, doma, ka cilvēks, kas dzīvo mūžīgi, nebūs gudrāks par saviem gudrākajiem laikabiedriem, jo viņam pastāvīgi ir jāseko jaunākajiem zinātnes sasniegumiem un bieži viņa visas līdzšinējās zināšanas izrādās vieni vienīgi maldi; tas, ka viņa apgalvojumus uz vietas nav iespējams ne pierādīt, ne atspēkot, jo viņa zināšanas vai nu sakrīt ar vēstures grāmatās atrodamajām vai arī runā tām pretī - un neviens no šiem gadījumiem nevar kalpot par pierādījumu jebkam. Kā jau saku - ar visu savu it kā kokainumu filma ir pārsteidzoši dzīva, vitāla un aktuāla, un varbūt pat perfekta - vismaz es nevaru iedomāties neko tādu, ko tai pielikt vai atņemt (un, iespējams, viduvējā atktierspēle arī ir viens no tās panākumu elementiem). Nemaz nerunājot par filmas mārketinga stratēģiju, kad filmas veidotāji izteica pateicību torrentu tīklu izmantotājiem, kas bija veicinājuši filmas popularizāciju. Iespējams, labākā filmā, ko šogad esmu redzējis.
2011-10-31
comments powered by Disqus