Kazhes pierakstu burtnīca

Vēl viena filma, kas redzēta jau sen, bet nenoskaidrotu iemeslu dēļ nav tikusi aprakstīta blogā. Jāatzīst, ka šāda prakse nepavisam nav laba, jo šīs konkrētās filmas gadījumā vispār ar lielām pūlēm spēju atcerēties tās saturu. Šī ir uz šo brīdi jaunākā Sofijas Kopolas filma, ievērojama ar to, ka tā saņēma galveno balvu Venēcijas filmu festivālā, taču vienlaikus nevar teikt, ka par to būtu sajūsmā visi kritiķi - Rottentomatoes tās vērtējums nav nekas izcils.
Šī ir viena no daudzajām filmām par kino - tās galvenais varonis Džonijs Marko ir veiksmīgs Holivudas aktieris, kura dzīve ir maigi izsakoties tukša, un filmas gaitā viņš tiek rādīts izaugsmē (kā pamatskolā bija jāraksta domrakstos) - iemācās atšķirt pelnus no pelavām (nē, laikam šis nav pareizais izteiciens), un caur attiecībām ar savu 11 gadīgo meitu pārvēršas par citu cilvēku, kādu drusciņu labāku. Neko īpaši vairāk par šo filmu piebilst vairs nevaru - spilgtas emocijas tā man neradīja, skatīta pārāk sen, un Holivudas pasaules aizkulises ar mūžīgu dzīvi viesnīcās man neko dižu neizsaka. Secinājums - par filmām jāraksta tad, kad iespaidi vēl ir svaigi, nevis trīs mēnešus vēlāk, kad nepieciešams ieskatīties "internetos", lai pārliecinātos - kāds tad īsti bija šīs filmas sižets.