Moneyball
Ar šo filmu man izgāja visai līdzīgi kā ar kukurūzas saldējumu - es zināju, ka teorijā tai vajadzētu būt kaut kam visai nebaudāmam, taču paļāvos uz to, ka "tā taču nevar būt", un aplauzos. Beisbols manā skatījumā ir ierindojams visai augstu garlaicīgāko sporta veidu topā, neesmu pat nekad īsti vēlējies saprast tā noteikumus. Un vispār sporta filmas man īsti pie sirds neiet - pat ja tās ir par man daudz saistošākiem sporta veidiem, jo tradicionālais sporta drāmu šablons par "underdogs", kas apspēlē lielos favorītus, ir tik nodreijāts, ka vai bail.
"Moneyball" gan varbūt nav gluži precīzi šim šablonam atbilstoša, jo Bilija Bīna vadītā Ouklendas beisbola komanda nevienu titulu neizcīnīja, bet vienlaikus tas šajā gadījumā daudz neizšķir. Šī filma ir jau paspējusi izpelnīties totālu mīlestību no kinokritiķiem un tās zvaigzne Breds Pits pat laikam pretendē uz Oskaru, gan jau ka daudz slavinošus vārdus saņem otrā plāna personāžu atveidotāji Jonah Hill un Filips Sīmors Hofmans. Filmas pamatā ir tāda paša nosaukuma grāmata, kurā atklāts kā ģenerālmenedžera Bilija Bīna vadībā Amerikas beisbola līgas trūcīgākā komanda Ouklendas Athletics pašos pamatos pārveidoja beisbola komandu komplektēšanas principus, vadoties pēc pilnīgi citiem kritērijiem kā iepriekš un nepievēršot uzmanību tām spēlētāju īpašībām, kas līdz tam laikam (aptuveni 2001.gadam) bija vadošās, nosakot spēlētāju atalgojumu. Šī filma tad arī stāsta par to, kā Bīns kopā ar savu palīgu - statistikas guru resnīti Pīteru Brendu (daļēji izdomāts personāžs), cīnās pret pusotru gadsimtu ilgām beisbola tradīcijām.
Amerikāņiem noteikti šo filmu ir skatīties daudz vieglāk nekā man, jo bez beisbola izpratnes te ir visai draņķīgi - tas ir bišķi līdzīgi kā, ja filma stāstītu par to, kā HTML5 kļūst/nekļūst par Flash aizstājēju, iepriekš nepaskaidrojot skatītājam nezinātājam to, kas īsti ir Flash un kā HTML5 no tā atšķiras. Vismaz man bija grūti saprast, kāpēc tas, ka spēlētājus vērtē pēc kaut kāda "base percentage", ir daudz prātīgāka metode nekā citu statistikas rādītāju novērtēšana. Un līdz ar to filma man šķita baisi garlaicīga (ko veicināja tās garums virs divām stundām). Protams, ka filma ir tā veidota, lai skatītāji justu līdzi tās varoņiem (un skatītāju simpātijas jebkurā gadījumā cīņā "trūcīgie pret bagātajiem" būs pirmo pusē), bet vienlaikus, manuprāt, šī filma nepasaka pilnīgi neko par jebko, kas nav saistīts ar beisbolu (ja neskaita atziņu, ka lēmumus nevar pieņemt, balstoties tikai uz materiāliem apsvērumiem). Īsi sakot - ja vien tu neesi beisbola cienītājs, man ir grūti iedomāties, ka tev šī filma varētu patikt, par spīti izcilajiem aktieriem.
"Moneyball" gan varbūt nav gluži precīzi šim šablonam atbilstoša, jo Bilija Bīna vadītā Ouklendas beisbola komanda nevienu titulu neizcīnīja, bet vienlaikus tas šajā gadījumā daudz neizšķir. Šī filma ir jau paspējusi izpelnīties totālu mīlestību no kinokritiķiem un tās zvaigzne Breds Pits pat laikam pretendē uz Oskaru, gan jau ka daudz slavinošus vārdus saņem otrā plāna personāžu atveidotāji Jonah Hill un Filips Sīmors Hofmans. Filmas pamatā ir tāda paša nosaukuma grāmata, kurā atklāts kā ģenerālmenedžera Bilija Bīna vadībā Amerikas beisbola līgas trūcīgākā komanda Ouklendas Athletics pašos pamatos pārveidoja beisbola komandu komplektēšanas principus, vadoties pēc pilnīgi citiem kritērijiem kā iepriekš un nepievēršot uzmanību tām spēlētāju īpašībām, kas līdz tam laikam (aptuveni 2001.gadam) bija vadošās, nosakot spēlētāju atalgojumu. Šī filma tad arī stāsta par to, kā Bīns kopā ar savu palīgu - statistikas guru resnīti Pīteru Brendu (daļēji izdomāts personāžs), cīnās pret pusotru gadsimtu ilgām beisbola tradīcijām.
Amerikāņiem noteikti šo filmu ir skatīties daudz vieglāk nekā man, jo bez beisbola izpratnes te ir visai draņķīgi - tas ir bišķi līdzīgi kā, ja filma stāstītu par to, kā HTML5 kļūst/nekļūst par Flash aizstājēju, iepriekš nepaskaidrojot skatītājam nezinātājam to, kas īsti ir Flash un kā HTML5 no tā atšķiras. Vismaz man bija grūti saprast, kāpēc tas, ka spēlētājus vērtē pēc kaut kāda "base percentage", ir daudz prātīgāka metode nekā citu statistikas rādītāju novērtēšana. Un līdz ar to filma man šķita baisi garlaicīga (ko veicināja tās garums virs divām stundām). Protams, ka filma ir tā veidota, lai skatītāji justu līdzi tās varoņiem (un skatītāju simpātijas jebkurā gadījumā cīņā "trūcīgie pret bagātajiem" būs pirmo pusē), bet vienlaikus, manuprāt, šī filma nepasaka pilnīgi neko par jebko, kas nav saistīts ar beisbolu (ja neskaita atziņu, ka lēmumus nevar pieņemt, balstoties tikai uz materiāliem apsvērumiem). Īsi sakot - ja vien tu neesi beisbola cienītājs, man ir grūti iedomāties, ka tev šī filma varētu patikt, par spīti izcilajiem aktieriem.
2011-12-21
comments powered by Disqus