Kazhes pierakstu burtnīca

Jāatzīst, ka pirms šīs filmas skatīšanās es biju domājis, ka šī būs filma par mani un Lieni - par to, kā ir, kad (gandrīz) visiem taviem draugiem ir bērni un tu esi tāds kā baltais zvirbulis, kuram nav. Tiktāl patiesībā man bija taisnība, taču es biju gaidījis, ka kārtis tiks izspēlētas pavisam citādi. Tikām šajā filmā izrādās, ka draugi ar bērniem ir ķildīgi, mūždien neapmierināti viens ar otru un tāpēc galvenie varoņi - kuri nekad nav bijuši "pāris", bet tikai labākie draugi (neizplūdīšu tēmā "labākā draudzība starp puisi un meiteni") izlemj, ka viņi "uzhakos sistēmu". Proti, gan viņš, gan viņa vēlas bērnu, taču bērns (atbilstoši filmas loģikai) kļūst tev svarīgāks par cilvēku, ar kuru kopā tu šo bērnu esi radījis, nonāvējot mīlestību. Tāpēc viņiem būs kopīgs bērns un pēc tam, kad bērns jau būs piedzimis, viņi varēs turpināt meklēt savu īsto un vienīgo mūža mīlestību, vienlaikus uz pusēm dalot rūpes par bērnu.
Es neņemšos vērtēt, kā šāds attiecību modelis varētu strādāt reālajā pasaulē - manu draugu lokā neviens līdzīgi izdarījies nav, un kā gan lai es zinu, kas var būt labs risinājums un kas nē. Sarežģījums, kas filmā rodas, protams, ir acīmredzamais - tas, bez kā neiztikt nevienā romantiskā komēdijā, kad izrādās, ka visu mūžu tas īstais un vienīgais ir bijis tev blakus, bet tu kaut kā to neesi ieraudzījis. Tā ir lieta, kas mani šādās filmās kaitina - ka tu sāc ar kaut ko netradicionālu un vismaz kaut kādā mērā drosmīgu, bet beidz ar tādu morāli, kas būtu pieņemama ASV republikāņu partijai.
Tāpat kas mani filmās kaitina, tās ir "reālistiskās" sarunas starp pretēja dzimuma pārstāvjiem par viņu intīmo dzīvi (un arī - starp viena dzimuma). Ok, varbūt es vienkārši nepazīstu īstos cilvēkus, bet man ir relatīvi grūti iztēloties, ka gadījumā, ja man būtu tuva draudzība ar kādu sievieti, viņa ar mani regulāri pārrunātu to, cik ļoti viņai pēc dzemdībām ir izstaipījusies vagīna, kamēr ar saviem čomiem es parasti pārrunātu viņu dzimumdzīves intensitāti, regularitāti un ko tik vēl ne. Patiesībā es pat domāju - varbūt tā dzīvē arī notiek, bet kā jau minēju - filma pilnīgi noteikti nav par mani. Patiesībā gan filma nav par nevienu - tās ievada daļā ir kaut kas līdzīgs reālistiskam skatam uz attiecībām (galvenokārt te varu uzslavēt to aktieri, kura dēļ vispār šo filmu skatījos - Chris O`Dowd), bet turpinājumā filma kļūst arvien mazāk un mazāk saistīta ar reālo pasauli un var just, ka tās radītājiem galvenais ir bijis paspīdēt ar kodolīgām asprātībām sarunās starp personāžiem, bet nevis radīt monolītu un iespaidīgu kino. Rezultātā šī filma ir tipiska romantiska komēdija - pa daļai smieklīga (tiesa - ne vairāk kā Seksa un Lielpilsētas kvalitātē, bet visbiežāk - drusku zem šī līmeņa.