Kazhes pierakstu burtnīca

Varētu teikt, ka šī ir vienkārša "boy meets girl" kategorijas filma, taču laikam tā nav gluži tiesa. Zēns (Henry Hopper, leģendārā Denisa Hoppera dēls) ir apsēsts ar nāvi - visu savu brīvo laiku (un tāds viņam ir viss laiks, jo skolā viņš neiet) viņš pavada, apmeklējot dažādu svešinieku bēres, viņam patīk uz asfalta zīmēt sev apkārt kontūru un vēl viņam ir draugs - japāņu kamikadzes no 2.Pasaules kara spoks. Meitenei (Mia Wasikowska) savukārt ir smadzeņu audzējs un atlikuši vien trīs mēneši ko dzīvot. Šajos trīs mēnešos viņa varētu palīdzēt zēnam rast ticību tam, ka dzīvot ir vērts.
Pilnīgi noteikti šī nav tipiska filma par jauniešiem, jo Guss van Sants tādas droši vien nemaz nemāk taisīt, un viņa personāžu uzvedība visai slikti atbilst tam, ko mēdz dēvēt par normālu. Protams, kā jau tas filmās ir pieņemts, meitenes veselības stāvoklis tiek rādīts visai tālu no reālisma - diez vai cilvēks ar smadzeņu audzēju smagā stadijā varētu justies tik normāli, kā tas ir ar šo meiteni filmā, cik ļoti varonīga un spēcīga viņa lai arī nebūtu. Vienlaikus - filmā, kurā piedalās spoks, runāt par neatbilstību reālismam laikam nav īsti korekti.
Jāatzīst, ka pēc daļēji noskatīta reklāmas rullīša, es biju domājis, ka šī būs pilnīgi citādāka filma, un droši vien tāda, kā es to iztēlojos, tā man būtu patikusi labāk, lai gan - varbūt arī nē. Kopumā bišķi šķita, ka filmas saturs ir par plānu - ka tām 90 minūtēm nepietiek, ir divi kolorīti personāži, bet sižeta īsti nav, ne velti vajadzēja filmā iepīt obligāto atsevišināšanās periodu starp galvenajiem varoņiem, jo klišejas taču ir svēta lieta, ja nepieciešams drusku pastiept sižetu.
Īsti sajūsmā neesmu.