Noziegums
Turpinu Dirty Deal Teatro izrāžu-instrukciju iepazīšanu, baudot dažādas netradicionālas mākslas formas. Šoreiz - Anetes Konstes "Noziegums", kura tapšanā piedalījušies arī Jānis Joņevs un Elizabete Lukšo-Ražinska.
Šī ir izrāde, kuras saturu noteikti ietekmē tas, vai tu esi viens tajā brīdī, kad to izdzīvo, vai nē. Tā kā izrādes forma ir tavs dialogs ar izmeklētāju, droši vien tavas atbildes mainīsies atkarībā no tā, vai kāds dzirdēs to, ko tu saki vai nedzirdēs. Manā gadījumā vienīgais liecinieks pratināšanai bija kaķis, kuram es pilnībā uzticos, ka viņš manus noslēpumus nevienam neizpaudīs. Ja sieva un meita negulētu, kas zina - varbūt es būtu atbildējis kaut ko pilnīgi citādu. Varbūt gan arī nē.
Jā, tātad šajā gadījumā tu klausīsies un atbildēsi. Tavām atbildēm, protams, nav īsti nekādas nozīmes, jo tās neietekmē to, ko teiks otra puse. Vienlaikus - vai nav tā, ka tā bieži notiek arī gadījumā, ja tavs sarunu biedrs nav ierakstā? Tikai "Nozieguma" gadījumā nav nekādas izlikšanās, līdz ar to tev tik vien, kā jāpieņem spēles noteikumi. Man noteikti nav grūti uzturēt sarunu, kurā es zinu, ka sarunubiedrs manī neklausās, līdz ar to uz visu atbildēju godīgi, cik nu spēju. Un patiesībā nekas tik ļoti privāts jau tev arī netiek vaicāts, lai gan varētu.
Nezinu, cik reāli ir, ka tu varētu izrādes gaitā uzminēt tās atrisinājumu, kuram gan patiesībā ir ļoti daudz norāžu, bet vismaz es tās meklēju pilnīgi nepareizajās vietās. Līdz ar to jāsaka - dramatiskais atrisinājums "Noziegumam" ir lielisks, negaidīts un vienlaikus loģisks. Tās aptuveni 20 minūtes, ko pavadīju šajā "Noziegumā" noteikti nenožēloju un varu ieteikt arī tev. Ja salīdzina ar Pastaigu, es noteikti izvēlētos "Noziegumu" (lai arī tas skan mazliet baisi).
Šī ir izrāde, kuras saturu noteikti ietekmē tas, vai tu esi viens tajā brīdī, kad to izdzīvo, vai nē. Tā kā izrādes forma ir tavs dialogs ar izmeklētāju, droši vien tavas atbildes mainīsies atkarībā no tā, vai kāds dzirdēs to, ko tu saki vai nedzirdēs. Manā gadījumā vienīgais liecinieks pratināšanai bija kaķis, kuram es pilnībā uzticos, ka viņš manus noslēpumus nevienam neizpaudīs. Ja sieva un meita negulētu, kas zina - varbūt es būtu atbildējis kaut ko pilnīgi citādu. Varbūt gan arī nē.
Jā, tātad šajā gadījumā tu klausīsies un atbildēsi. Tavām atbildēm, protams, nav īsti nekādas nozīmes, jo tās neietekmē to, ko teiks otra puse. Vienlaikus - vai nav tā, ka tā bieži notiek arī gadījumā, ja tavs sarunu biedrs nav ierakstā? Tikai "Nozieguma" gadījumā nav nekādas izlikšanās, līdz ar to tev tik vien, kā jāpieņem spēles noteikumi. Man noteikti nav grūti uzturēt sarunu, kurā es zinu, ka sarunubiedrs manī neklausās, līdz ar to uz visu atbildēju godīgi, cik nu spēju. Un patiesībā nekas tik ļoti privāts jau tev arī netiek vaicāts, lai gan varētu.
Nezinu, cik reāli ir, ka tu varētu izrādes gaitā uzminēt tās atrisinājumu, kuram gan patiesībā ir ļoti daudz norāžu, bet vismaz es tās meklēju pilnīgi nepareizajās vietās. Līdz ar to jāsaka - dramatiskais atrisinājums "Noziegumam" ir lielisks, negaidīts un vienlaikus loģisks. Tās aptuveni 20 minūtes, ko pavadīju šajā "Noziegumā" noteikti nenožēloju un varu ieteikt arī tev. Ja salīdzina ar Pastaigu, es noteikti izvēlētos "Noziegumu" (lai arī tas skan mazliet baisi).
2020-04-21
comments powered by Disqus