Vientulības gals
Tā nav bieža parādība, ka vācu literatūru lasu tulkojumā, bet šo konkrēto grāmatu saņēmu no Marinas dāvanā, tad nu lasīju to latviski. Bonuss šādam variantam, protams, ir tāds, ka gadījumā, ja man grāmata ir patikusi, arī Marina to pēc tam var izlasīt, kamēr ar vāciskiem izdevumiem tas tā nestrādā. Pašā Vācijā šī grāmata kļuva par pamatīgu grāvēju, vietējā bestselleru sarakstā noturoties astoņdesmit nedēļu garumā un saņemot arī virkni prestižu balvu.
Grāmata vēsta par trīs bērniem, kuri kļuvuši par bāreņiem agrīnos tīņu gados, viņu vecākiem ejot bojā autoavārijā. Visa trijotne nonāk internātskolā, laika gaitā izdarot ļoti atšķirīgas dzīves izvēles. Stāstījums ir no jaunākā dēla skatu punkta, kura dzīvi lielā mērā definē mīlestība mūža garumā pret skolasbiedreni no internāta - meiteni, vēlāk sievieti, vārdā Alva, ar kuru attiecības viņam kaut kādā mērā veidojas līdzīgi kā Forestam Gampam un Dženijai (Džinijai? vai kā tur īsti sauca to Foresta meiteni?) - kaut kas tur visu laiku līdz galam nesanāk, bet periodiski viņi atkal satuvinās, tad attālinās, nekam īsti starp viņiem tā arī nenotiekot līdz laikam, kad ir jau gandrīz par vēlu. Dīvainā kārtā jāatzīst, ka šis stāsts ir pasniegts veidā, kas šķiet svaigs un nevis jau zināmās tēmas atkārtošana, Velss patiešām raksta ļoti pārliecinoši un vienlaikus viegli uztverami. Viņa varoņi ir ticami, dzīvi un tādi, kurus var saprast, ja arī ne vienmēr viņi rīkojas tā, kā es būtu teicis, ka ir pareizi.
Atziņas par dzīvi, pie kurām nonāk grāmatas varonis, nav nekas nedzirdēts un šokējošs, bet veids, kā Velss saturu pasniedz, man patiešām patīk, grāmata ir laba gan formā, gan saturā (daudz arī muzikālu atsauču, kas tradicionāli manās acīs ir pluss) un varētu šķist saistoša plašām lasītāju aprindām, tās latviskais izdevums šķiet vietā, tulkojums arī ir labs. Iesaku. Vienīgais nelielais darvas piliens - viens te izmantotais paņēmiens - kad stāsts sākas ar gandrīz pašām beigām, neatklājot, protams, būtisku informāciju, un tad pamazām sižeta laikā nonāc līdz tai pašai vietai, tas jau nu gan ir totāla klišeja, kas man ne pārāk iet pie sirds. Bet visādi citādi - lieliska grāmata.
Jā, par tēmu vientulība un tās gals - te ir daudz dažādu vientulības izpausmju un varoņu mēģinājumiem savu vientulību pārvarēt, plus vēl grāmatas grāmatā, kas arī šai tēmai pievēršas. Apstākļos, kad vientulība ieguvusi jaunas formas pandēmijas dēļ, šī grāmata kļuvusi vēl par kādiem procentiem aktuālāka. Droši vien būtu vērts apskatīties, vai Gētes institūta digitālajā bibliotēkā varu dabūt vēl kādu Velsa darbu, jo pirmais iespaids par autoru izteikti pozitīvs.
Grāmata vēsta par trīs bērniem, kuri kļuvuši par bāreņiem agrīnos tīņu gados, viņu vecākiem ejot bojā autoavārijā. Visa trijotne nonāk internātskolā, laika gaitā izdarot ļoti atšķirīgas dzīves izvēles. Stāstījums ir no jaunākā dēla skatu punkta, kura dzīvi lielā mērā definē mīlestība mūža garumā pret skolasbiedreni no internāta - meiteni, vēlāk sievieti, vārdā Alva, ar kuru attiecības viņam kaut kādā mērā veidojas līdzīgi kā Forestam Gampam un Dženijai (Džinijai? vai kā tur īsti sauca to Foresta meiteni?) - kaut kas tur visu laiku līdz galam nesanāk, bet periodiski viņi atkal satuvinās, tad attālinās, nekam īsti starp viņiem tā arī nenotiekot līdz laikam, kad ir jau gandrīz par vēlu. Dīvainā kārtā jāatzīst, ka šis stāsts ir pasniegts veidā, kas šķiet svaigs un nevis jau zināmās tēmas atkārtošana, Velss patiešām raksta ļoti pārliecinoši un vienlaikus viegli uztverami. Viņa varoņi ir ticami, dzīvi un tādi, kurus var saprast, ja arī ne vienmēr viņi rīkojas tā, kā es būtu teicis, ka ir pareizi.
Atziņas par dzīvi, pie kurām nonāk grāmatas varonis, nav nekas nedzirdēts un šokējošs, bet veids, kā Velss saturu pasniedz, man patiešām patīk, grāmata ir laba gan formā, gan saturā (daudz arī muzikālu atsauču, kas tradicionāli manās acīs ir pluss) un varētu šķist saistoša plašām lasītāju aprindām, tās latviskais izdevums šķiet vietā, tulkojums arī ir labs. Iesaku. Vienīgais nelielais darvas piliens - viens te izmantotais paņēmiens - kad stāsts sākas ar gandrīz pašām beigām, neatklājot, protams, būtisku informāciju, un tad pamazām sižeta laikā nonāc līdz tai pašai vietai, tas jau nu gan ir totāla klišeja, kas man ne pārāk iet pie sirds. Bet visādi citādi - lieliska grāmata.
Jā, par tēmu vientulība un tās gals - te ir daudz dažādu vientulības izpausmju un varoņu mēģinājumiem savu vientulību pārvarēt, plus vēl grāmatas grāmatā, kas arī šai tēmai pievēršas. Apstākļos, kad vientulība ieguvusi jaunas formas pandēmijas dēļ, šī grāmata kļuvusi vēl par kādiem procentiem aktuālāka. Droši vien būtu vērts apskatīties, vai Gētes institūta digitālajā bibliotēkā varu dabūt vēl kādu Velsa darbu, jo pirmais iespaids par autoru izteikti pozitīvs.
2021-03-02
comments powered by Disqus