BikiDZIESMAS
Projektā "BikiGRUPA" apvienojušies pieci gados jauni mūziķi, kas reizē ir arī mūzikas pedagogi bērniem, līdz ar to viņiem (pēc idejas) vajadzētu saprast, kāda mūzika ir piemērota bērniem, turklāt šajā gadījumā - galvenokārt pirmsskolas vecuma bērniem, kas ir "Bikibuku" dzejoļu grāmatu galvenā mērķauditorija. Un lielā "Bikibuku" popularitāte noteikti ir galvenais iemesls, kālab šāda grupa radusies - tā mēģina ieiet tajā nišā, kur jau darbojas Laura Polence (saistībā ar bērnu raidījumiem "Tutas lietas" un "Ukulele"), kā arī Lauris Reiniks ar "Ričiju un Rū". Tiesa, muzikālais risinājums bieži ir tāds, ka, ja kādam tas patiks, tad tie būs drīzāk bērnu vecāki, nevis paši bērni. Mēģināšu pamatot, kāpēc.
Ņemsim par piemēru vienu no labākajām šī albuma dziesmām - "Kurmis būvē metro". Dziesma ir stilīga, man lielā mērā tā atgādina pēdējo gadu "Sparks" daiļradi, bet tā absolūti nav bērnu dziesma, ne aranžējums, ne teksts vismaz neliecina (tas, ka te ir dažas rindiņas no bērnu dzejoļa neko nemaina). Tāpat nekādā ziņā par bērnu dziesmu es nenosaukšu arī šeit iekļauto NSRD "Ciku caku caurā tumba" kaveru, turklāt šajā gadījumā tā ne tikai nav dziesma bērniem, bet tā arī neko nepievieno oriģinālam - ne tā rod kādu principiāli jaunu skatījumu uz oriģinālu, ne tās ik pa brīdim izteiktā nosliece uz "noise" estētiku šķiet domāta bērniem. Arī "Zvirbulim pazuda māsa" nav oriģinālkompozīcija, un arī - it kā šai versijai nav ne vainas, bet Kaupers ar "Knīpām un knauķiem" šķiet sirsnīgāks. Bet "Neraudi bērniņi, palieci kluss" šajā versijā nepilda savu pamata funkciju - tā nav nomierinoša, uz miegu bērnu vedoša, gan vokālu, gan aranžiju prasītos pieklusinātāku, pieticīgāku, kamēr te jūtama lieka pompa. Tikām dažas citas dziesmas (kā "Zirgs", "Circenis, nodevējs") šķiet tādas, kur kaut kādai mūzikai kaut kā piestiķēts klāt teksts, bet par mērķtiecīgi komponētām dziesmām to saukt negribētos. Sajūta ir tāda, ka šie mūziķi nenoliedzami ir kompetenti un pārvalda savus instrumentus, bet muzikālas idejas, melodijas visā šajā pasākumā pieklibo.
Sausais atlikums šim visam ir tāds, ka "BikiDZIESMAS" ir ne pats veiksmīgākais projekts - ne jau tāpat vien arī ne Spotify, ne Youtube šis projekts nekādu vērā ņemamu auditoriju nav sasniedzis, skatījumu joprojām pavisam nedaudz. Secinājums: Laura Polence joprojām valda. Iespējams, ar kādu mārketingu šis projekts kādu auditoriju varētu koncertiem atrast, bet pats par sevi tas nenotiks.
Piebilde: mūsmājās vienīgā dziesma, kuru bērni mēdz lūgt, lai uzliek, ir "Kartupeli, kartupeli", kamēr par vairākām citām komentārs ir: "garlaicīgi!"
Te dziesma par Kurmi - tā tiešām ir sakarīga dziesma, bet tā šķiet dīvains risinājums, mēģinot uzrunāt pirmsskolniekus, kuri diez vai ikdienā klausās "Sparks" (ok, maniem bērniem gadās, bet tā nav viņu izvēle):
Ņemsim par piemēru vienu no labākajām šī albuma dziesmām - "Kurmis būvē metro". Dziesma ir stilīga, man lielā mērā tā atgādina pēdējo gadu "Sparks" daiļradi, bet tā absolūti nav bērnu dziesma, ne aranžējums, ne teksts vismaz neliecina (tas, ka te ir dažas rindiņas no bērnu dzejoļa neko nemaina). Tāpat nekādā ziņā par bērnu dziesmu es nenosaukšu arī šeit iekļauto NSRD "Ciku caku caurā tumba" kaveru, turklāt šajā gadījumā tā ne tikai nav dziesma bērniem, bet tā arī neko nepievieno oriģinālam - ne tā rod kādu principiāli jaunu skatījumu uz oriģinālu, ne tās ik pa brīdim izteiktā nosliece uz "noise" estētiku šķiet domāta bērniem. Arī "Zvirbulim pazuda māsa" nav oriģinālkompozīcija, un arī - it kā šai versijai nav ne vainas, bet Kaupers ar "Knīpām un knauķiem" šķiet sirsnīgāks. Bet "Neraudi bērniņi, palieci kluss" šajā versijā nepilda savu pamata funkciju - tā nav nomierinoša, uz miegu bērnu vedoša, gan vokālu, gan aranžiju prasītos pieklusinātāku, pieticīgāku, kamēr te jūtama lieka pompa. Tikām dažas citas dziesmas (kā "Zirgs", "Circenis, nodevējs") šķiet tādas, kur kaut kādai mūzikai kaut kā piestiķēts klāt teksts, bet par mērķtiecīgi komponētām dziesmām to saukt negribētos. Sajūta ir tāda, ka šie mūziķi nenoliedzami ir kompetenti un pārvalda savus instrumentus, bet muzikālas idejas, melodijas visā šajā pasākumā pieklibo.
Sausais atlikums šim visam ir tāds, ka "BikiDZIESMAS" ir ne pats veiksmīgākais projekts - ne jau tāpat vien arī ne Spotify, ne Youtube šis projekts nekādu vērā ņemamu auditoriju nav sasniedzis, skatījumu joprojām pavisam nedaudz. Secinājums: Laura Polence joprojām valda. Iespējams, ar kādu mārketingu šis projekts kādu auditoriju varētu koncertiem atrast, bet pats par sevi tas nenotiks.
Piebilde: mūsmājās vienīgā dziesma, kuru bērni mēdz lūgt, lai uzliek, ir "Kartupeli, kartupeli", kamēr par vairākām citām komentārs ir: "garlaicīgi!"
Te dziesma par Kurmi - tā tiešām ir sakarīga dziesma, bet tā šķiet dīvains risinājums, mēģinot uzrunāt pirmsskolniekus, kuri diez vai ikdienā klausās "Sparks" (ok, maniem bērniem gadās, bet tā nav viņu izvēle):
2024-05-09
comments powered by Disqus