Eat that Frog
Starptautisks dižpārdoklis ar vairāk kā 1.6 miljoniem pārdotu grāmatas eksemplāru Braiena Treisija "Apēd šo vardi! 21 lielisks veids, kā beigt prokrastinēt un padarīt vairāk īsākā laikā" ir tieši tāda grāmata, kādu var sagaidīt, izlasot tās nosaukumu vien. Īsti nezinu, kas mani motivēja to vispār lasīt, jo viss šajā grāmatā tā vien kliedza: "Es tev iemācīšu vienīgo patiesību, kas strādā 100% cilvēku un dod 500% uzlabojumu peļņā un privātajā dzīvē" vai kaut ko tamlīdzīgu. Un zināms, ka lielākoties šāda pieeja man šķiet totāli garām.
Kas mani šajā grāmatā īpaši kaitinājā, tā ir sajūta, ka visus skaitļus, kurus autors tajā piesauc, viņš ir izvilcis no pakaļas vai no Interneta baneriem. "Šis viens triks tevi padarīs produktīvāku par 98% pasaules cilvēku", "95% veiksmīgu uzņēmēju rīkojas šādi". Sadaļā "Piezīmes", kas droši vien atbilst izmantotās literatūras sarakstam, ir pieci ieraksti. Gaužām autoritatīvi. Un visu apgalvojumu formulējums pa vidu starp Buzzfeed tipa klikšķu ziņām un telemārketera leksiku. Cik patīkama salīdzinoši bija pirms dažiem gadiem lasītā Deep work, kuras autors Cal Newport savu lasītāju vismaz neuzskata par idiotu! Šī grāmata tikmēr radīja sajūtu, ka tas ir no tiem materiāliem, ar ko tevi iepazīstina divu dienu seminārā: "Kā tu vari kļūt par izcilu Avon kosmētikas pārdevēju". Paši par sevi principi, kurus Treisijs te apraksta, nav tieši slikti, bet viņa kategoriskums, ka ir universāli principi, kas strādā vienmēr un visur šķiet tik ļoti garām. Piemēram: "Sāc dienu ar lielāko un svarīgāko uzdevumu, pārējie nav būtiski un var pagaidīt" - izklausās pēc sakarīgas stratēģijas, ne? Izņemot, ja tu lieliski zini, ka tavs lielais un svarīgais uzdevums prasīs trīs mēnešus, kuru laikā atbilstoši šādai pieejai visi pārējie darbi netiks darīti nemaz. Vai "Saplāno savu dienu līdz sīkumiem" - ļoti laba pieeja, ja vien nesanāk, ka pirmajā pusstundā tu saskaries ar kādu problēmu, kuras risinājums prasa visu atlikušo dienu (droši vien neviens programmētājs nezina, par ko es te runāju?). Treisijs nepazīst variantu - atrodi risinājumu, kas strādā tev, jo viņš zina risinājumus, kas der pilnīgi visiem.
Šo grāmatu es droši vien kategoriski neieteiktu lasīt cilvēkiem, kuriem nav ne mazākās saistības ar pārdošanu, jo, lai arī autors apgalvo, ka tā strādā visiem, reāli viņš raksta pārdevējiem un motivējošās literatūras autoriem (viņš gan atsaucas uz rakstniekiem kopumā, bet tas atkal ir gadījums, kur viņa pieeja nestrādā - liela daļa izcilāko rakstnieku ir/bija cilvēki ar absolūtu pašdisciplīnas trūkumu, pilnīgi sajātu psihi un nekādi neatbilda tiem kritērijiem, kurus definē Treisijs). Vienlaikus, ja tu paņem no šīs grāmatas tikai konspektīvo sarakstu ar 21 lietu, ko viņš tev iesaka darīt un no tām par savām prioritātēm izvēlies, piemēram, trīs (Treisijs arī pats, pretēji 21 punktu sarakstam, apgalvo, ka ir jāfokusējas uz ne vairāk kā trim mērķiem, jo viss pārējais ir sūds un nav svarīgs), tai var būt kaut kāda pozitīva ietekme uz tavu dzīvi. Un es pieņemu, ka vismaz īstermiņā arī man tā kaut kādu vērtību būs devusi, lai gan es apgalvoju, ka tā ir visai draņķīga grāmata, kuras autoru es nekādi nevēlētos sastapt personīgi, jo viņš šķiet sevī iemiesojam visu to, kas man riebjas stereotipiskā amerikānī. Bet - savs efekts viņam ir - ne velti es šīs grāmatas aprakstu uztapināju uzreiz pēc tās izlasīšanas, nevis atliku uz citu dienu.
Kas mani šajā grāmatā īpaši kaitinājā, tā ir sajūta, ka visus skaitļus, kurus autors tajā piesauc, viņš ir izvilcis no pakaļas vai no Interneta baneriem. "Šis viens triks tevi padarīs produktīvāku par 98% pasaules cilvēku", "95% veiksmīgu uzņēmēju rīkojas šādi". Sadaļā "Piezīmes", kas droši vien atbilst izmantotās literatūras sarakstam, ir pieci ieraksti. Gaužām autoritatīvi. Un visu apgalvojumu formulējums pa vidu starp Buzzfeed tipa klikšķu ziņām un telemārketera leksiku. Cik patīkama salīdzinoši bija pirms dažiem gadiem lasītā Deep work, kuras autors Cal Newport savu lasītāju vismaz neuzskata par idiotu! Šī grāmata tikmēr radīja sajūtu, ka tas ir no tiem materiāliem, ar ko tevi iepazīstina divu dienu seminārā: "Kā tu vari kļūt par izcilu Avon kosmētikas pārdevēju". Paši par sevi principi, kurus Treisijs te apraksta, nav tieši slikti, bet viņa kategoriskums, ka ir universāli principi, kas strādā vienmēr un visur šķiet tik ļoti garām. Piemēram: "Sāc dienu ar lielāko un svarīgāko uzdevumu, pārējie nav būtiski un var pagaidīt" - izklausās pēc sakarīgas stratēģijas, ne? Izņemot, ja tu lieliski zini, ka tavs lielais un svarīgais uzdevums prasīs trīs mēnešus, kuru laikā atbilstoši šādai pieejai visi pārējie darbi netiks darīti nemaz. Vai "Saplāno savu dienu līdz sīkumiem" - ļoti laba pieeja, ja vien nesanāk, ka pirmajā pusstundā tu saskaries ar kādu problēmu, kuras risinājums prasa visu atlikušo dienu (droši vien neviens programmētājs nezina, par ko es te runāju?). Treisijs nepazīst variantu - atrodi risinājumu, kas strādā tev, jo viņš zina risinājumus, kas der pilnīgi visiem.
Šo grāmatu es droši vien kategoriski neieteiktu lasīt cilvēkiem, kuriem nav ne mazākās saistības ar pārdošanu, jo, lai arī autors apgalvo, ka tā strādā visiem, reāli viņš raksta pārdevējiem un motivējošās literatūras autoriem (viņš gan atsaucas uz rakstniekiem kopumā, bet tas atkal ir gadījums, kur viņa pieeja nestrādā - liela daļa izcilāko rakstnieku ir/bija cilvēki ar absolūtu pašdisciplīnas trūkumu, pilnīgi sajātu psihi un nekādi neatbilda tiem kritērijiem, kurus definē Treisijs). Vienlaikus, ja tu paņem no šīs grāmatas tikai konspektīvo sarakstu ar 21 lietu, ko viņš tev iesaka darīt un no tām par savām prioritātēm izvēlies, piemēram, trīs (Treisijs arī pats, pretēji 21 punktu sarakstam, apgalvo, ka ir jāfokusējas uz ne vairāk kā trim mērķiem, jo viss pārējais ir sūds un nav svarīgs), tai var būt kaut kāda pozitīva ietekme uz tavu dzīvi. Un es pieņemu, ka vismaz īstermiņā arī man tā kaut kādu vērtību būs devusi, lai gan es apgalvoju, ka tā ir visai draņķīga grāmata, kuras autoru es nekādi nevēlētos sastapt personīgi, jo viņš šķiet sevī iemiesojam visu to, kas man riebjas stereotipiskā amerikānī. Bet - savs efekts viņam ir - ne velti es šīs grāmatas aprakstu uztapināju uzreiz pēc tās izlasīšanas, nevis atliku uz citu dienu.
2020-01-15
comments powered by Disqus